Kā īpaši veidots prasmju portfolio palīdz tikt pie darba
Alsviķu profesionālajā skolā 70 procenti audzēkņu ir cilvēki ar invaliditāti. Lai absolvents spētu sevi parādīt darba devējam kā prasmīgu speciālistu, tiek veidots speciāls portfolio, kurā ierastais CV ir tikai viena no četrām sadaļām.

Darba intervijās ikvienam jāstāsta par savām prasmēm un zināšanām. Taču cilvēkiem ar invaliditāti reizēm to grūtāk izdarīt nekā pārējiem, jo var pārņemt satraukums, varbūt nav tik veikla valoda, trūkst labu komunikācijas iemaņu un prezentācijas prasmju.

Taču, ja jaunietis var parādīt mācību laikā fotogrāfijās dokumentētu veikumu – pašūtu blūzi, izvirpotu svečturi, izceptu kūku u.tml. – digitāli vai nelielā sējumiņā apkopotu, ar pievienotu prasmju pašvērtējumu un citu informāciju, tikšanās kā darba devējam, tā meklētājam kļūst interesantāka un cilvēkam vieglāk tikt pie vēlamā darba.

“Vidzeme lauž stereotipus”

Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības – profesionālās skolas – pirmie 13 audzēkņu portfolio tika izveidoti Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aktivitātes “Vidzeme lauž stereotipus” projektā pagājušajā mācību gadā.

LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares maģistrantūras programmas sociālā dizaina mācību kursa vadītāja Barbara Ābele atceras: “Vidzemes uzņēmējdarbības centrs vērsās pie mums ar ideju, ka vēlētos Alsviķu skolas audzēkņiem dot iespēju īpašā veidā iepazīties ar slaveniem cilvēkiem savā arodā. Izdomājām, ka vispirms šiem audzēkņiem būtu jārada rīks, ar kura palīdzību veikt pilnvērtīgu iepazīšanos. Viena iepazīšanās ar slavenību, protams, ir ļoti iedvesmojoša. Bet ilglaicīgs mērķis ir pēc skolas beigām iekļauties darba tirgū un iegūt lielāku patstāvību.”

Maģistrantūras studentiem ir jāapgūst kurss sociālajā dizainā.

B. Ābele kopā ar pieciem maģistrantūras studentiem nolēma, ka Alsviķu audzēkņiem veidos portfolio. Angļu vārdu portfolio latviski tulko arī kā mape jeb iet­vere, kurā ievieto dažādas lietas, piemēram, akvareļus, zīmējumus, grāmatas neiesieto daļu u. tml. Bet Alsviķos izveidotais portfolio sastāv no četrām daļām, tās parāda identitāti (šī sadaļa līdzinās ierastajam CV), profesiju, personību un vidi. Tas ir vizuāls un tekstuāls apkopojums par katra cilvēka mācību procesu, prasmēm un viņa stiprajām pusēm, kā arī liecība par personību, interesēm, aizrautību un cilvēciskajām īpašībām.

“Portfolio nav nekas jauns. Radošo cilvēku dzīves gājuma atspoguļošanai to izmanto ļoti bieži,” teic Barbara Ābele. “Sapratām, ka mums ir jārada metode, ar kuras palīdzību skolas pedagogi kopā ar audzēkņiem var veidot audzēkņu prasmju uzkrājumu – dokumentēšanu, pierakstīšanu. Lai, audzēkņiem beidzot skolu, šis materiāls ir sagatavots un viņi drošāk var doties pie darba devēja un stāstīt, ko prot, neatkarīgi no tā, kādas ir viņu runas vai prezentācijas prasmes. Ne jau prasmes ir vienīgais, kas veido cilvēku. Sākām ar cilvēku personību iepazīšanu, uzzinot, kas viņiem patīk un no kā viņi vairās. Alsviķos audzēkņi apgūst pavārmākslu, būvniecību, šūšanu, kokapstrādi, apavu labošanu, tek­stu redaktora darbu. Katram specialitātē ir lietas, kas viņiem labi padodas, un arī tādas, kas mazliet kaitina vai nav tik ļoti tīkamas. Ir svarīgi sniegt arī šādas ziņas. Portfolio rada lielāku ticamību un mazina pārpratumus starp tikko skolu beigušo jaunieti un uzņēmēju, kurš vēlas savā darbavietā iekļaut jaunieti ar īpašām vajadzībām.”

Ieinteresējas arvien vairāk

Sņežana Kasiņeca, kura Alsviķos otro gadu apgūst pavāres profesiju, atminas, kā portfolio tapšanas gaitā fotografēti gan viņas ceptie saldie žagariņi, gatavotā mērce, un šīs bildes ievietotas portfolio. Sņežanai patīk vārīt zupas un gatavot gaļas ēdienus, un to arī viņa ierakstīja pieredzes aprakstā. Vasarā jauniete atradusi darbu – vispirms strādājusi Naujenes kafejnīcā. Internetā izlasījusi, ka “Lido” atpūtas centrs meklē darbiniekus, pieteikusies tur. Tagad viņa Alsviķos mācās atbilstīgi individuālajam plānam: piecas dienas Rīgā strādā ēdienu sadalē un piecas dienas mācās.

Savukārt Melānija Stefānija Beļajeva neslēpj, ka sākumā šuvējas profesija nav patikusi un vēlējusies pat iet prom no skolas.

“Bet portfolio projektā sapratu, ka šī profesija mani interesē arvien vairāk.” Viņas portfolio sējumiņā fotogrāfijās redzama ar krustdūrieniem izšūta glezniņa un spilvena pārvalks, ar šujmašīnu šūtas taisnas vīles. Prasmju pašnovērtējuma lappusē piecu ballu skalā Melānija ierakstījusi, ka darba drošību ievēro uz “5”, tikpat nevainojami gādā par tīru un sakoptu vidi darba vietā. Spēju patstāvīgi strādāt darbnīcā vērtē ar “4”, tāpat arī pacietību un prasmi patstāvīgi izvēlēties darbam iekārtas un instrumentus.

“3” sev likusi par spēju ievērot termiņus, jo reizēm nepagūst uzdevumu izpildīt paredzētajā laikā. Melānijai portfolio noderēs, iepazīstinot ar sevi nolūkotajā prakses vietā. Taču nākotnē viņa vēlētos atvērt savu šūšanas darbnīcu.

Portfolio veidošanā palīdzēja Alsviķu pedagogi. Dzintra Bāliņa secina, ka audzēkņi sevi vērtējuši diezgan precīzi. Karjeras konsultante Astrīda Bētere piebilst, ka Mākslas akadēmijas studenti pratuši audzēkņus atraisīt sadarbībai.

Kaspars Eiduks un Sandris Maršovs apgūst būvstrādnieka palīga profesijas. Kasparam patīk špaktelēt un slīpēt, bet mūrēšana nesokas tik labi. To viņš norādījis portfolio. Savukārt Sandrim padodas mūrēšana, un viņš kā savu teicamo īpašību izcēlis izpalīdzīgumu.

Portfolio ietver arī ieteikumus darba devējam par vēlamo darba vides pielāgošanu. Piemēram, pavasarī skolu absolvēja Tatjana ratiņkrēslā, kura prot uzšūt gan skaistas tunikas, gan svārkus, taču darba vietai jābūt ierīkotai tā, ka viņa var šūt ar savu vienīgo – kreiso roku. Citas meitenes raksturojumā teikts, ka viņa “pieder cilvēkiem, kuriem darba vietā jābūt mieram. Katrs darbs ir jāizskaidro tieši, konkrēti, izskaidrojot katru darbību”.

Pavasarī apmācības beidzis arī kurpnieks Jānis, kura portfolio ir ieraksts “Vajag ilgāku laiku darba izpildei. Ja darba devējs ir lūdzis apšūt kurpi, tas tiks izdarīts nevis 30 minūtēs, bet 40 – 50 minūtēs”.

Katram derētu tāds portfolio

Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Aivars Maltenieks stāsta, ka daļa no skolas 152 lielā audzēkņu pulka ir nākuši no sociālās aprūpes centriem, pansionātiem, sociālajām mājām: “Daļai šeit pie mums ir nevis “otrās mājas”, bet mājas, kur justies vislabāk un no kurām garajos brīvlaikos viņi brauc prom nelabprāt.” Tāpēc pedagogiem viņiem ir jāstāsta arī par dzīves prasmēm, ko citi apgūst ģimenē.

Pēc portfolio izveidošanas audzēkņiem skolā sarīkots arī mēģinājums sarunai ar darba devēju, kur tā lomā iejuties pedagogs. Astrīda Bētere atminas, ka puisis no būvstrādnieku kursa sarunā sacījis, ka par darbu gribētu saņemt 800 eiro algu. Karjeras konsultante mudinājusi pārdomāt, vai ir reāli uzreiz uz tik lielu algu pretendēt, taču puisis palicis pie sava.

Bet viņa kursa biedrs nosaucis stipri mazāku vēlamo algu – 200 eiro. “Vaicāju, kāpēc tik maz. Bet viņam droši vien ir tāds pabalsts, un viņš lielāku naudu nezina,” teic A. Bētere.

Pavasarī Smiltenes tehnikumā īpaši sarīkotā darba biržā “Dod iespēju!” Alsviķu jauniešiem bija iespēja ar savām prasmēm iepazīstināt īstus darba devējus.

Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības speciālists Ģirts Broks atceras pozitīvo atsauksmi no kāda darba devēja: “Viņš izteicās, ka būtu ļoti priecīgs, ja ar šādu portfolio pie viņa nāktu uz darba interviju jebkurš interesents, jo tā par cilvēku var daudz vairāk uzzināt. Šis rīks galvenokārt tika veidots cilvēkiem ar invaliditāti, lai viņiem vieglāk iekļauties darba tirgū.” Aivars Maltavnieks sola, ka ikvienam Alsviķu skolas pēdējā kursa studentam tiks izveidots portfolio.

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Anita Āboliņa piebilst, ka metodika, kā veidot portfolio, būs pieejama arī citiem interesentiem: “Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma “no skolas uz patstāvīgu dzīvi” nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.”

DACE KOKAREVICA

Publikāciju projektā “Cieņpilnu dzīvi visiem” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze”.

http://www.la.lv/palidzes-prasmju-pilns-portfolio