Vēl viens atgadījums ar suni - pavadoni.
Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības "Redzi mani" priekšsēdētājas Līgas Ķikutes stāstījums.
Šodien pie Gaismas pils durvīm piedzīvoju komisku uzvedības mācībstundu.

Dodoties uz Nacionālo bibliotēku man pa priekšu gāja skolotāja ar klasi. Saprotu, ka cilvēkiem ar invaliditāti radītos pielāgojumus var būt ērti izmantot arī cilvēkiem bez veselības problēmām, tāpēc nebrīnījos, ka klase uz Gaismas pili devās pa uzbrauktuvi.

Pārsteigums, diemžēl ne tajā labākajā nozīmē, sekoja tieši pirms invalīdu ieejas. Klase apstājās un skolotāja pagriezās pret klasi, lai parunātu par labu uzvedību bibliotēkā, vienlaikus nobloķējot ieeju cilvēkiem ar invaliditāti un ignorējot to, ka uz šo iestādi tieši aiz viņiem dodas cilvēks, kuru ved suns.

Vienubrīd pat iešāvās prātā doma, ka ar šādu bērnu baru iet caur virpuļdurvīm būtu bīstami, tāpēc arī šādās situācijās tiek izmantota invalīdu ieeja/izeja. Tomēr nē, pēc instruktāžas klase iegāja Gaismas pilī tieši pa virpuļdurvīm.

Vai skolotāja invalīdu durvis neredzēja? Šaubos, jo tur ir viss skaidri uzlīmēts, lai tās varētu atrast arī redzes invalīdi, kam virpuļdurvis ir absolūts traumatisma perēklis.

Tad kādu piemēru skolotāja rāda skolēniem, un kā uzvedas pati, runājot par labu uzvedību?


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *