Neredzīgā Georga iecere mācīties parastajā skolā ir zem jautājuma zīmes
Geogs Bārda, kaut gan ir neredzīgs, mācījās Vaivaru pamatskolā kopā ar redzīgajiem bērniem. Pirms gada kopā ar citu neredzīgu meiteni Līvu Paleju viņš sekmīgi nokārtoja pamatskolas beigšanas eksāmenus, kaut gan no tiem viņš varēja tikt atbrīvots.
Pēc Vaivaru pamatskolas beigšanas Georgs gadu mācījās Minesotas neredzīgo akadēmijā ASV. Šogad tika nolemts atgriezties Latvijā, un noskatīta arī skola - Rīgas Valsts 3. ģimnāzija, kur puisis pieteikts uz 11. klasi. Tā izvēlēta tāpēc, ka viņa sekmes ir labas, turklāt skola ir tuvāk Centrālajai dzelzceļa stacijai (zēns dzīvo Jūrmalā un ir pieradis pārvietoties ar vilcienu). Georgs ieradies uz nozīmēto matemātikas pārbaudījumu kopā ar asistentu. Diemžēl pārbaudījums nebijis sagatavots Braila rakstā, tāpēc zēns nav varējis pilnvērtīgi tajā atbildēt. Mamma lūgusi direktoru Andri Priekuli vēlreiz ļaut kārtot eksāmenu - jau sagatavotu atbilstoši neredzīgo vajadzībām. Direktors it kā bijis ar mieru, bet tad Aivija saņēmusi ziņu, ka tas tomēr nenotiks: klases jau nokomplektētas un brīvu vietu nav. Turklāt Latvijas Televīzijai A. Priekulis, uzsverot, ka Georgs nav uzņemts tāpēc, jo nav izturējis matemātikas pārbaudījumu, pauda arī to, ka katrai skolai ir sava specifika, un viņš pat nezinot, vai «viņu būtu uzņēmis pēc iestājpārbaudījuma, tas vēl ir nākamais jautājums».

«Šis 1. septembris ir ļoti skumjš un sāpīgs, jo likās, ka būs pavisam citādi, atgriežoties Latvijā ar Amerikas pieredzi. Es arī nedaudz jūtos vainīga, jo Georgs varēja iet skolā Minesotā arī šogad. Man likās, ka vajag šo gadu pavadīt Latvijā, lai viņu nepazaudētu šeit, jo, protams, Amerika Georgam un viņš Amerikai ļoti patika,» Neatkarīgajai teic zēna mamma un biedrības Es redzu vadītāja A. Bārda, neslēpjot dziļo aizvainojumu. Par eksāmenu viņas viedoklis ir skarbs: tas esot bijis boikots no Strazdumuižas internātvidusskolas puses, jo tās pedagogiem pārbaudījums bijis jāsagatavo. Skola zinājusi, ka Georgs liek šo eksāmenu, un arī to, cik tas būtiski neredzīgam cilvēkam, lai materiāls būtu Brailā. Uzdevumi bijuši ne tikai cipari un formulas, bet arī zīmējumi, ko asistents, kuram esot humanitārā izglītība, nav varējis komentēt. Georga mamma kritiskus vārdus velta ne tikai Strazdumuižai, bet arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoram, kurš «demonstrējis nesimpātisku attieksmi pret iekļaujošajiem procesiem, bet, tā kā viņam nav pieredzes ar neredzīgiem skolēniem, tad šeit bija nepieciešams atbalsts kaut vai informācijas veidā». Viņa cerot, ka viss tomēr sakārtosies un šis precedents liks aizdomāties daudziem par to, kā vārdi attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām saskan ar darbiem. Iespējams, ka vajadzēšot aicināt uz biedrības rīkotajām nometnēm Rīgas centra skolu direktorus, lai tajās viņi satiktu gan savu skolu skolēnus, gan izprastu iekļaujošās izglītības praktisko būtību.

Strazdumuižas skolas direktore Ligita Ģeida gan savai skolai veltītos pārmetumus noraida. Ja bijis jau zināms, ka Georgs atgriežas Latvijā, vecāki varēja laikus noskaidrot, kas ir nepieciešams šādos gadījumos. Attiecībā uz pārbaudījumiem Braila rakstā tomēr jāievēro zināma kārtība: vispirms vajadzīgs iesniegums no skolas (šajā gadījumā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas), kurā pieprasīts šāds «tulkojums». Tāds netika saņemts. Arī no mātes vēstule ar šādu pieprasījumu netika saņemta. Tagad, kad tas nodrošināts, izrādījies, ka vairs nav vajadzīgs. L. Ģeida kā piemēru min gadījumu, kad šogad kāda viņas skolas audzēkne nolēmusi mācīties Babītes vidusskolā - viss noticis bez problēmām un nekādu pārmetumu skolai nav bijis.

Savukārt Vaivaru pamatskolas, kuru ļoti uzteic zēna mamma, direktore Inese Kārkliņa gan neko sliktu par Strazdumuižu nesaka: šī skola ļoti palīdzējusi, kad Georgs sācis iet 1. klasē Vaivaros. Zēns bijis pirmais šāds skolnieks Vaivaru pamatskolā (šobrīd tur mācās vēl viens), un viņam uzreiz nodrošināts asistents, ar kura palīdzību mācību process ātri vien iegājis sliedēs. Arī pilsētas pašvaldība nākusi palīgā, sakārtojot infrastuktūru. Labi vārdi tika veltīti arī Georgam - ļoti centīgs, apķērīgs un gudrs puisis. Nekādu grūtību ar viņu kolektīvā nav bijis, zēns labi iejuties tajā. «Varbūt skolām tas sākumā šķiet apgrūtinājums, bet patiesībā tā nav,» rezumē I. Kārkliņa.

IKVD ir sācis pārbaudi Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Līdz šim konstatēti atsevišķi apstākļi, kas ļauj apšaubīt skolas rīkotā iestājpārbaudījuma organizācijas un norises tiesiskumu. Tāpēc turpinās šo apstākļu izvērtēšana, skaidro IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga. Viņa vērš uzmanību uz to, ka direktora lēmums neuzņemt bērnu skolā ir uzskatāms par administratīvu aktu, kuru vecākiem ir tiesības apstrīdēt augstākstāvošā institūcijā, šajā gadījumā - Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā. Tomēr IKVD šobrīd neesot informēts, ka bērna vecāki būtu apstrīdējuši ģimnāzijas rīcību un uzņemšanas atteikumu.

Internetā tikmēr turpinās spraigas diskusijas, vai neredzīgs bērns vispār var mācīties parastajā skola un vai viņš var saprast matemātiku. Te nu jāpiebilst, ka Latvijā ir pat neredzīgs matemātikas profesors Aivars Lorencs, kurš mācījās pēckara gados ar daudz pieticīgākiem palīglīdzekļiem.


Komentāri
Gints Blumbergs
2017-09-10 19:44:21
Sveicinati! Esmu pats neredzigs cilvecins un stradaju par zurnalistu! Veletos sazinaties ar si raksta autoru! Jauku dienu visiem!!!
Apeirons
2017-09-11 15:06:03
Lūdzu, sazinieties ar Georga mammu Aiviju Bārdu.
Vārds: *
Komentārs: *