Trīs invalīdu biedrību pārstāvji un riteņbraucēji dodas pastaigā Vecrīgā
Saulainā maija dienā Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv”, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” un Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvji kopā ar vairākiem riteņbraucējiem pirms Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdes devās nelielā pastaigā pa Vecrīgu Rātslaukuma tuvumā.
Kaut gan sākotnēji  tika paredzēts pārbaudīt vides pieejamību ari cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, iznāca tā, ka gandrīz visa uzmanību tika pievērsta ratiņnieka cīņai ar vēsturisko un ne tik vēsturisko bruģi, kura Vecrīgā un tās tuvuma netrūkst! Jau pēc nepilniem 100 metriem ratu ritenis kādā spraugā Kaļķu ielā iestiga pirmoreiz.  Vēl pēc brīža trotuāru aizšķērsoja sastatnes – fasādes remonts. Izbraucams celiņš apkārt nebija izveidots.

Posmā no Līvu laukuma līdz Aspazijas bulvārim vēsturiskais bruģis nomainīts ar betona bruģakmeņiem. Te ripošana veicās labāk. Iepriecināja jaunā pāreja  pie Brīvības pieminekļa. Diezgan viegli aizbraucam līdz Tērbatas ielas sākumam, kur pie Ministru kabineta vēlējāmies pārbaudīt citu nesen “uzlabotu” pāreju. Diemžēl izrādījās, ka apmales nebija nolīdzinātas pietiekami labi, un Mārtiņš to pārvarēt spēja tikai ar citu palīdzību!

Atpakaļceļā vēlējāmies uzbraukt Bastejkalnā. Protams, ka tas nebija iespējams. Starp plāksnēm lielas spraugas, laukums kalna galā nav pieejams vispār – kāpnes!

Tālāk braucām pa Smilšu ielu. Pirmais šķērslis – atkal uz trotuāra bija saliktas sastatnes vai kas cits – tomēr starp tām izdevās izlavierēt. Otrais šķērslis: pie Aldaru ielas no trotuāra leja tikt varēja, bet otra pusē augšā tikt - ne, jo  pazemināto apmali bija aizšķērsojusi tur noparkota automašīna.

Pāri Doma laukumam tikām, bet Tirgoņu ielā varējām pārvietoties tikai pa ielas vidu: ietves gandrīz pilnībā bija aizņēmušas āra kafejnīcas!  It kā celiņi atstāti bija, bet vai nu krēsli tajās novietoti, ieejas un izejas aizsprostotas.

Atgriezāmies Rātslaukumā. Līdz padomes sēdei vēl bija diezgan daudz laika, tāpēc nolēmām apskatīt arī netālā gājēju tuneļa rekonstrukciju. Pie kāpnēm tiek ierīkoti pandusi. Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kaspars Zandbergs gan uzskata, ka gājēju tuneļiem pilsētas centrā nav vietas - cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai viņi iet kājām vai brauc ratiņkrēslos, nav jālien pazemē, un ielas jāšķērso pa gājēju pārejām virszemē.

Sameklēt ratiņnieku, kas vēlas piedalīties šādās vides pieejamības akcijās, ir grūti, jo nekad nevar zināt, ar kādiem šķēršļiem iznāks sastapties, un vai rati un tajos sēdošais braucienu izturēs. Tāpēc paldies Mārtiņam Karnītim par izturību, piedaloties šajā akcijā!


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *