Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju par zīmju valodām un profesionālajiem zīmju valodas tulkiem
Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā 21. – 22. novembrī notika plašas debates par zīmju valodas pielietojumu un profesionāla surdotulkojuma pieejamību nedzirdīgajiem cilvēkiem visdažādākās dzīves jomās. To rezultātā 23. novembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju par zīmju valodām un profesionālajiem zīmju valodas tulkiem (par nobalsoja 661, pret 6, atturējās 23).
Rezolūcija uzsver steidzamo vajadzību pēc kvalificētiem un profesionāliem zīmju valodas tulkiem un  norāda, kas  jādara,  lai nodrošinātu to pieejamību. Nepieciešams, lai zīmju valoda tiktu oficiāli atzīta gan valstu, gan reģionālā līmenī, kā arī notiktu tulku apmācība, reģistrācija un tulka profesijas oficiāla atzīšana līdzvērtīgi runātās valodas tulkiem, kas nozīmē profesionālu pakalpojumu ar pienācīgu atalgojumu.

ES ir aptuveni miljons nedzirdīgu zīmju valodas lietotāju un 51 miljons vājdzirdīgo, no kuriem daudzi arī lieto zīmju valodu. Par kvalificētu un profesionālu tulku deficītu liecina statistikas dati:  visās dalībvalstīs viņu trūkst  – zīmju valodas lietotāju un šīs valodas tulku attiecība ir no 8:1 līdz pat 2500:1 (vidēji 1 tulks uz 160 ZV lietotājiem).

Vienlīdzīgu tiesu un citu iestāžu pieejamību nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem var nodrošināt tikai ar pienācīgi kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumiem, tāpēc ļoti svarīga ir pareiza un precīza mutiskā un rakstiskā tulkošana, it sevišķi tiesās un citos juridiskos kontekstos, kur jāstrādā specializētiem zīmju valodas tulkiem ar augstu kvalifikāciju.

Rezolūcija ietver arī citus  pieejamības  nodrošināšanas jautājumus nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, kas  jāpilda nodarbinātības, izglītības un apmācības, veselības aprūpes, tiesu iestāžu un citās jomās. Arī ES iestādēm pašām arī  jārīkojas tā, lai tās būtu par paraugu saviem darbiniekiem un ES pilsoņiem attiecībā uz saprātīgas pieejamības nodrošināšanu nedzirdīgajiem.

Tāda pieeja ietver surdotulkojumu, subtitrēšanu, runas pārvēršanu tekstā pasākumos un sanāksmēs, alternatīvas interneta un attālināto pakalpojumu metodes, izmantojot jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, zīmju valodas tulkošanas un subtitrēšanas pakalpojumu sniegšanu internetā, televīzijā utt. (sabiedriskās un privātās televīzijas subtitrēšanas līmenis un kvalitāte dalībvalstīs ievērojami atšķiras: subtitrēšanas līmenis sniedzas no mazāk par 10 % līdz pat  gandrīz 100 % ).

 Īpaši uzsvērts, ka ar profesionālu zīmju valodas tulku palīdzību politiskiem procesiem jākļūst nedzirdīgajiem cilvēkiem pēc iespējas piekļūstamākiem; tas attiecas arī uz vēlēšanām, sabiedrisko apspriešanu un līdzīgiem gadījumiem.

Pilnu tekstu skatīt: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016-0442+0+DOC+XML+V0//LV

www.lns.lv


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *