Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas balsojums apdraud turpmāko TV raidījumu pieejamību
Šobrīd notiek diskusijas par plānotajiem grozījumiem ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā. Tiek plānots svītrot šobrīd spēkā esošās ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 7. pantu: „Dalībvalstis veicina to, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu, ka viņu sniegtos pakalpojumus pakāpeniski dara pieejamus personām, kam ir redzes vai dzirdes traucējumi.”
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir galvenais audiovizuālo nozari regulējošais Eiropas Savienības tiesību akts. Viens no galvenajiem noteikumiem, kas jāievēro audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, ir jānodrošina pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti.

Latvijas Nedzirdīgo savienība ir nosūtījusi vēstuli LR Kultūras ministrijai ar lūgumu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir arī pretrunā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas Latvijā spēkā no 2010. gada 31.marta. Minētās ANO Konvencijas 9. pants paredz, ka personām ar invaliditāti ir jābūt pieejai informācijai, tostarp informācijas tehnoloģijām, 30. pants paredz nodrošināt personām ar invaliditāti televīzijas programmas pieejamos formātos.

Tālāk LNS uzsver, ka “pievienojas Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD - http://www.eud.eu/ ) viedoklim un ir pret ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 7. panta izņemšanu no Direktīvas, vienīgo pantu, kas runā par šo pakalpojumu pieejamību.

Ja sākotnēji šādu priekšlikumu Eiropas Komisija izteica, lai novērstu pārklāšanos ar Eiropas Pieejamības likumu (European Accesibillity Act jeb EAA), kur arī aprakstīts šo pakalpojumu pieejamības jautājums, taču šajā lietā apstākļi ir mainījušies. EAA pašlaik tiek apspriests Eiropas Parlamentā (EP). 14. jūlijā EP Kultūras un izglītības komiteja, viena no komitejām, kas sniedz lēmumu šā likumprojekta ietvaros, lēmusi par audiovizuālo mediju pakalpojumu izņemšanu no EAA. Šī lēmuma apstiprināšana nozīmētu, ka šie pakalpojumi, to vidū televīzija un elektroniskās grāmatas, varētu palikt nepieejami miljoniem Eiropas un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju invaliditāti, ieskaitot nedzirdīgus un vājdzirdīgus cilvēkus. EUD stingri iestājas pret šo priekšlikumu, jo pieejamības televīzijai un digitālām grāmatām samazināšanās veicinātu sociālo atstumtību, diskrimināciju un nozīmētu Eiropas Savienības un Latvijas ratificētās ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām neievērošanu.

Eiropā ir ap 800 000 nedzirdīgu cilvēku – zīmju valodas lietotāju, savukārt apmēram 51 miljons ir vājdzirdīgi.

Latvijā vairāk nekā 2 tūkstošu cilvēku ir zīmju valodas lietotāji un ap 5% iedzīvotāju ir ar dzirdes traucējumiem. Daudz ir cilvēku, kas dzirdes invaliditāti iegūs vēlāk, dzīves laikā. Pašlaik arvien vieglāk ir nodrošināt pieejamus audiovizuālos mediju pakalpojumus, jo strauji samazinās tehniskās grūtības nodrošināt raidījumiem subtitrus vai surdotulkojumu.

EUD uzskata, ka „tikai ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu Direktīvas pants par pieejamību, kas liktu izpildīt noteiktus pieejamības mērķus, kuru funkcionālās prasības ir detalizēti aprakstītas sākotnējā, ambiciozākajā EAA versijā, cilvēkiem ar invaliditāti garantēs tiesības uz pieejamu informāciju un komunikāciju. Tikai tā viņi varēs pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā uz vienlīdzīga pamata ar citiem””.

Ar EUD viedokli zīmju valodā par plānotajiem grozījumiem ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā varat iepazīties šeit: http://www.eud.eu/news/european-parliaments-cult-committee-vote-opinion-threatens-future-accessibility-tv-e-books/

Vairāk par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu lasiet Kultūras ministrijas mājaslapā: http://www.km.gov.lv/lv/es/kulturpolitika/audioviz_regulacija.html

Inese Immure

www.lns.lv


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *