Katru vakaru plkst. 23 – ziņas Vieglajā valodā!
Sākot no 30.maija, Latvijas Radio1 pirmais Latvijā ir sācis raidīt ziņas arī Vieglajā valodā. Vieglā valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri.
Daudzviet pasaulē, īpaši Skandināvijā, vieglo valodu pazīst jau gadu desmitiem. Pamazām tā ienāk arī Latvijā, kur par vieglās valodas attīstību rūpējas Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” un Vieglās valodas aģentūra.

Pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Somijā par to domā jau daudzus gadus, piemēram, valsts radio YLE vieglās ziņas pārraida katru darbadienu jau kopš 1992. gada. Bēgļu situācijas dēļ vieglās valodas nepieciešamība aug visā Eiropā. Bagāts palīgmateriālu klāsts somu vieglās valodas lietotājiem vienkopus atrodams interneta vietnē papunet.fi. Vieglās valodas lietotājiem katru otro nedēļu Somijā tiek izdots laikraksts, arī zviedru valodā. Laikraksts atrodams arī internetā, kur to var arī noklausīties. Laikraksta galvenā redaktore Lēalaura Leskele speciāli Latvijas Radio pastāstīja, ka Somijā vieglo valodu ik dienas lieto apmēram pusmiljons iedzīvotāju.

Jau stāstīts par valodas līkločiem medijos, bet kā ar valodas lietojumu valsts pārvaldē? Ar valsts iestāžu birokrātisko valodu, ko bez jurista izglītības grūti saprast, droši vien kādreiz saskāries ikviens no mums. Ja valsts pārvalde radīta sabiedrības vajadzībām, tad kāpēc mums tik grūti vienam otru saprast? Un vai kaut kas tiek darīts, lai to mainītu? Arī par to tiek stāstīts radio raidījumā.

Vai zināt, ka daudzviet pasaulē vieglajā valodā tulko arī daiļliteratūru? Iespējams, tieši šī vieglās valodas niša ir visstrīdīgāk vērtējama, jo pamatots ir jautājums – vai vienkāršos, īsos teikumos pārveidotu „Hamletu” vai „Zaļo zemi” vairs vispār var piedēvēt Viljamam Šekspīram vai Andrejam Upītim?

Galvenais ir rosināt lasītprieku bērnam, ievilināt viņu grāmatu pasaulē, tad ar laiku viņš lasīs arī klasikas darbus. Pagaidām Latvijā grāmatas vieglajā valodā nav pieprasītas, lai arī vajadzīgas.

Literatūra, kas tiek izdota vieglajā valodā, palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām lasīt un saprast izlasīto, vai arī sveštautiešiem uzzināt, par ko Rūdolfs Blaumanis, piemēram, rakstījis savās novelēs un stāstos. Vai iespēju iepazīt vieglajā valodā pārliktos literāros darbus izmanto arī skolēni, kuriem slinkums lasīt, un vai tas nekropļo viņu valodas izjūtu, tiek skaidrots  Ģimenes studijā.

Atgādināsim, ka jau 2000 gadā viena grāmata vieglajā valoda iznākusi arī ar Apeirona palīdzību, un tā saucas "Milda dzīvos Rīgā"

Vairākus radioraidījumus par vieglo valodu var atrast un noklausīties te: http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/tema/viegla-valoda.b238/


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *