Rehabilitologi finansējuma aprēķināšanā mudina ņemt vērā sociāli medicīniskos aspektus
Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) iecere finansējumu slimnīcām nākamajam gadam aprēķināt pēc 12 mēnešu izpildes ir vienpusīga un pakļauta dažādiem būtiskiem izkropļojumiem, ja netiek veikta arī analīze par finansējuma izmantošanas sociāli medicīniskajiem rezultātiem, uzskata Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Vētra pauda uzskatu, ka noteikti arī jāņem vērā šo reģionālo iestāžu ieguldījums tieši sava reģiona iedzīvotāju apkalpošanā un universitāšu slimnīcu resursu izmantošana šo pacientu ārstēšanā, lai pilnīgākas "finansējuma apgūšanas nolūkā" netiktu motivēta pacientu nesūtīšana uz nākamajiem ārstēšanas posmiem.

Kā vienu no būtiskākajiem kritērijiem LRPOA uzskata pacienta funkcionēšanas līmeni ārstēšanu pabeidzot, jo šo pacientu funkcionēšanas ierobežojumu radītie zaudējumi valsts ekonomikai un finansējums, kas nepieciešams to kompensēšanai vai rehabilitācijai, vistiešāk parāda veselības aprūpei "apgūtā finansējuma" izmantošanas efektivitāti un mērķtiecību.

Tālākajās diskusijās par apdrošināšanas ieviešanu ir svarīgi vienoties arī par iespējamajiem visaptverošiem instrumentiem jeb testiem pacientu funkcionēšanas novērtēšanā, ārstēšanos pabeidzot, norāda apvienības vadītājs. Šajā nolūkā ir mērķtiecīgi ieviest arī veselības aprūpes sistēmā Starptautisko funkcionēšanas klasifikāciju (SFK), ko Latvijā jau izmanto invaliditātes novērtēšanā, piemēram, uz SFK Visaptverošo funkcionēšanas vērtējumu balstītu testu un citus objektīvus funkcionēšanas novērtēšanas mērījumus, uzskata Vētra.

Jau ziņots, ka veselības ministrs ir gatavs mainīt kārtību un noteikt, ka finansējumu slimnīcām nākamajam gadam aprēķina nevis pēc deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes, bet gan pēc 12 mēnešu izpildes.

Pret esošo kārtību jau iepriekš iebilda Latvijas Slimnīcu biedrība, norādot, ka slimnīcām apjoma neizpilde rodas arī tāpēc, ka Nacionālais veselības dienests nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam rēķina, ņemot vērā gada pirmos deviņus mēnešus, no kuriem trīs ir vasaras mēneši, kad cilvēki slimo mazāk. Savukārt gada pēdējie mēneši aprēķinos netiek ņemti vērā, tomēr šajā laikā finansējums tiek tērēts pietiekami daudz. Biedrība uzskata, ka aprēķinos būtu jāņem vērā visi 12 gada mēneši, tomēr, lai to izdarītu, jāgroza Ministru kabineta noteikumi.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *