Spriedums aiz akla cilvēka muguras – mīklainas avārijas dēļ arestē kontu ar rakstniecei saziedotu naudu
“Kā sāku rakstīt detektīvromānu ciklu, tā mana dzīve pārvērtās par detektīvu,” secina rakstniece Elita Franciska Cimare pēc visiem pārdzīvojumiem, kas viņu piemeklējuši pēdējos gados. 2014. gada pavasarī viņa kļuva par pirmās grupas invalīdi, jo zaudēja redzi retas kaulu smadzeņu asinsradošo šūnu slimības jeb policitēmijas dēļ.
Bet vēl pēc gada pret viņu tika uzsākts tiesvedības process, kurš beidzās ar lietas iztiesāšanu nepilnās astoņās minūtēs un rakstniecei aizmuguriski pieņemtu spriedumu. Saskaņā ar to pēc tiesu izpildītāja lūguma tika arestēts viņas bankas konts un uzlikta piedziņas atzīme rakstnieces dzīvoklim, kas viņai liedz brīvi rīkoties ar savu nekustamo īpašumu. Bloķētajā kontā atradās Cimares kundzei saziedotie gandrīz 530 eiro, kas viņai nepieciešami dzelzceļa biļetei, lai nokļūtu Maskavā uz kārtējo acu operāciju, kur atkārtoti jāierodas 6. martā. (160 eiro jau ieturēti par labu tiesas izpildītājam, atstājot kontā 370 eiro, kas nav pietiekami biļetes apmaksai, portālam LA.lv jau pēc raksta publicēšanas laikrakstā “Latvijas Avīze” skaidroja E. Cimare). Ārsti ir devuši cerību, ka pēc šīs operācijas viņa vismaz varēšot saskatīt siluetus.

Liktenīgais 5. jūnijs

Nelaimes sākās 2008. gada 5. jūnijā, kad Cimare ar savu automašīnu “Škoda Fabia” Rīgā sadūrās ar kāda Austrijas pilsoņa vadīto motociklu “BMW”. “Ļoti steidzos, tāpēc aizbraucu no notikuma vietas, bet otrajā dienā devos uz policiju, uzrakstīju paskaidrojumu un, tā kā iepriekš nebiju ne reizi sodīta, saņēmu minimālo sodu. Man bija apdrošināšanas kompānijas “If” KASKO un OCTA apdrošināšanas polises, tāpēc domāju, ka motocikla vadītājam tiks segti zaudējumi un ar to viss beigsies, taču maldījos, jo pēc septiņiem gadiem šī lieta nonāca tiesā (likums dod tiesības vērsties pret klientu regresa kārtībā 10 gadu laikā. – M.L.),” saka Franciska un turpina, ka piecus gadus pēc avārijas – 2013. gadā – no apdrošinātāja saņēmusi vēstuli, kurā viņa informēta, ka motocikla vadītājs ir Austrijas pilsonis un ka viņa motociklam Austrijas ekspertu birojā veikta ekspertīze. Prasītājs vēstulē brīdinājis – ja zaudējumi netikšot atlīdzināti, vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu par minēto zaudējumu piedziņu piespiedu kārtā.

Vēl pēc gada – 2014. gada 17. decembrī – “If Apdrošināšana” savu solījumu izpildīja un iesniedza prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, lai piedzītu no Franciskas 2875 eiro lielos zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus 469 eiro. Prasība iesniegta divpadsmit dienas pēc tam, kad masu medijos bija izsludināta ziedojumu vākšanas kampaņa rakstnieces acu operācijām.

Arestē bankas kontu ar saziedoto naudu

Liels bija Franciskas meitas Marijas pārsteigums, kad viņa šī gada 8. februārī vairs nevarēja veikt maksājumus internetbankā. Tas neizdevās arī nākamajā dienā, tāpēc Marija zvanīja uz banku, lai noskaidrotu iemeslu. Tad arī uzzināja, ka viņas mammas bankas konts, kurā atradās saziedotie eiro un neliela pašas iekrātā naudas summa, pēc tiesu izpildītāju lūguma ir arestēts.

“No tiesas neesmu saņēmusi ne prasības pieteikumu, ne arī pavēsti ierasties uz tiesas sēdi, par pašu spriedumu nemaz nerunājot. Vienīgais oficiālais uzaicinājums man bija no tiesu izpildītāja, kurā viņš lūdza tikties. Piezvanīju viņam, jo man nav tādas iespējas pašai aizkļūt līdz norādītajai tikšanās vietai. Viņš man paziņoja, ka kontā maniem tēriņiem ir atstāta minimālā alga 370 eiro. Informēju viņu, ka esmu 1. grupas invalīde un mana invaliditātes pensija ir tikai 268 eiro un ka man par šo summu ir jāuztur arī meita, un ka martā man jādodas uz Maskavu pie ārstiem, bet visa nauda ir arestēta. Tiesu izpildītājs paziņoja, ka man no tiem 268 eiro 100 eiro ir jāmaksā apdrošinātājam, lai dzēstu savu parādu,” stāsta Franciska.

“If Apdrošināšanas” galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere, skaidrojot notikušo, norādīja – “mēs nevaram uzzināt par cilvēka īpašajiem veselības vai materiālajiem apstākļiem, ja viņš nesazinās ar mums un neatbild uz vēstulēm”. Apdrošinātājs esot sūtījis vairākas ierakstītas vēstules un arī e-pasta vēstules 2012. un 2013. gadā un aicinājis rakstnieci vienoties par risinājumiem ārpustiesas kārtībā. “Visās vēstulēs norādījām, ka, gadījumā ja viņai nav iespējas samaksāt visu regresa summu uzreiz, lūdzam sazināties ar mums, lai rastu veidu, kā sadalīt maksājumus,” saka M. Opmane-Vēbere.

Tiesas dokumenti līdz rakstniecei nenokļūst

Iveta Pazare, zvērināta advokāte, kura uzņēmusies sniegt Cimares kundzei juridisko palīdzību un kurai bijusi iespēja izlasīt visus lietas materiālus, noskaidrojusi, ka tiesa Franciskai 2014. gada decembrī uz deklarēto dzīvesvietu esot nosūtījusi prasības pieteikumu, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai, bet 2015. gada vasarā – pavēsti par tiesas sēdi tā paša gada 28. oktobrī. Abās reizēs sūtījumi līdz Cimares kundzei nav nonākuši, un “Latvijas Pasts” tos nosūtījis atpakaļ tiesai. Nav zināms iemesls, kāpēc adresāts šīs vēstules nav saņēmis. Rakstniece apgalvo, ka lielākoties esot mājās un, iespējams, ka paziņojumi no pas­ta ierasties pēc vēstulēm pazuduši kaut kur starp neskaitāmajiem reklāmu materiāliem, ar kuriem regulāri tiekot piebāzta viņas ­pastkastīte.

Ja tiesa šīs vēstules ir saņēmusi atpakaļ, tad tai nav uz šo faktu jāreaģē, jo to pieļauj Civilprocesa likums.

“Likums noteic – ja tiesas dokumenti nosūtīti uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi, tad neatkarīgi no tā, vai adresāts ir vai nav saņēmis prasības pieteikumu un pavēsti par ierašanos uz tiesu, kā arī neatkarīgi no tā, vai tiesai šīs vēstules ir nosūtītas atpakaļ, un tiesa redz, ka sūtījums nav saņemts, tiek prezumēts, ka adresāts sūtījumu ir saņēmis. Tātad formāli skaitās, ka atbildētāja ir informēta, bet reāli viņai nav pat nojausmas, ka pret viņu ir sākts tiesas process. Likums ļauj tiesai taisīt aizmugurisku spriedumu, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, nav ieradies uz tiesas sēdi un nav paziņojis par neierašanās iemesliem. Bet tādā gadījumā tiesai bija atbildētājai obligāti jānosūta spriedums ierakstītas vēstules veidā. Pārliecinājos, ka tas nav izdarīts, jo apliecinājuma par to lietas materiālos nebija, un tā jau ir nopietna tiesas kļūda. Spriedums ir nosūtīts tikai apdrošināšanas kompānijai “If”, jo tā to pieprasīja. Ja Cimares kundze būtu saņēmusi spriedumu, viņa varētu 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna,” skaidroja juriste, piebilstot, ka tiesu izpildītājs saņem jau spēkā stājušos spriedumu un viņam nav tiesību vērtēt, cik tas ir pamatots. “Tiesu izpildītājiem spriedums ir obligāts, taču Cimares kundzes gadījumā tomēr būtu iedarbināms arī cilvēcīgais faktors,” atzina advokāte.

Avārijai citas adreses

Vislielāko neizpratni šajā lietā raisa fakts, ka tiesa ir pavirši iepazinusies ar lietas materiāliem un nav pamanījusi vai nevēlējusies pamanīt, ka Austrijas apdrošinātāja dokumentā ir norādīta pavisam cita diena un cita avārijas norises vieta, nekā to fiksējusi policija, kad avāriju izraisīja Franciska Cimare.

“Iepazīstoties ar lietas rakstveida pierādījumiem, nākas secināt, ka Austrijā rakstītais atzinums par motociklam nodarītajiem zaudējumiem un pamatojums, kādā veidā un kur tam izdarīts kaitējums, nav attiecināms ne uz Cimares kundzi, ne uz avāriju, ko viņa izraisījusi. Administratīvā pārkāpuma lietas materiāli apliecina, ka Cimares kundze izraisījusi avāriju, ar savu automašīnu aizķerot Austrijas pilsoņa motociklu, 2008. gada 5. jūnijā Rīgā, Gunāra Astras ielā pie Andromedas gatves. Savukārt no Austrijas atsūtītie materiāli apstiprina, ka Austrijas pilsonis avarējis tā paša gada 4. jūnijā Rīgā, Kronvalda bulvārī 3, turklāt avārijas apstākļi bijuši citi. Skatoties lietā esošos rakstveida pierādījumus, iznāk, ka Cimares kundze aizķērusi motociklu, kurš jau bijis sadauzīts,” pastāstīja juriste Pazare.

Vai “If Apdrošināšana” to nezināja, pirms vērsās ar prasību tiesā?

M. Opmane-Vēbere: “Šis mums bija pārsteigums, un, izanalizējot mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs to skaidrojam tā, ka par negadījuma vietu kļūdaini norādīta “If Apdrošināšanas” (iepriekš “If Latvia”) tolaik esošā juridiskā adrese Rīgā, Kronvalda bulvārī 3. Šis pārpratums radies, vien Austrijas apdrošinātājam pārsūtot dokumentus uz “If Latvia” juridisko adresi. Savukārt kļūdaini norādīto negadījuma datumu – nevis 2008. gada 5. jūniju, bet gan 4. jūniju, mēs skaidrojam ar to, ka cietušajam pēc negadījuma netiek izsniegts nekāds protokols, kurā ir fiksēta ar negadījumu saistītā informācija. Tāpēc, atgriežoties savā mītnes zemē, cietušais iesniegumu savam apdrošinātājam rakstīja pēc mēneša un norādīja datumu, kuru atcerējās, proti, kļūdoties par vienu dienu.”

Bet kāpēc to nepamanīja tiesa, vēl jo vairāk tādēļ, ka šī kļūda redzama trijos lietai pievienotajos dokumentos?

Vērsos Ziemeļu rajona tiesā, lai rastu atbildes uz neskaidrajiem Franciskas Cimares tiesas prāvas jautājumiem (atgādināšu, ka, lai tiesneši nebēgtu no žurnālistiem un lai tiktu stiprināta tiesu reputācija un autoritāte, ir pieņemta tiesu komunikācijas stratēģija un tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, kas mudina sabiedrībai skaidrot tiesu darbu). Diemžēl no sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Zīrakas saņēmu atteikumu. Viņa gan formāli norādīja, ka ikvienai personai, kas nav ieradusies tiesā, tiesa nosūtot spriedumu.

Tiesa nevar identificēt, ka cilvēks ir akls

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze par E. F. Cimares tiesas procesu ir informējis Tieslietu ministriju, jo, kā viņš sacīja, vissvarīgākais ir tas, lai rakstniece martā varētu doties uz Maskavu, kur viņai plānota nākamā operācija. “Pretējā gadījumā iznāks tā, ka iepriekšējās operācijas bijušas veltīgas,” secina Jundze.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka ministrijas pienākums ir paskaidrot Cimares kundzei viņas tiesības, bet ministrija nevar uzņemties advokāta lomu. Ministrs apstiprināja, ka tiesai, nevis viņam spriedums ir jākomentē pēc būtības. Savukārt ministra kolēģe preses sekretāre Ksenija Vītola rakstiski mani informēja, ka ar Ziemeļu rajona tiesu esot vienošanās, ka ar mediju pārstāvjiem runās ministrija. Preses sekretāre noskaidrojusi, ka “minētajā lietā spriedums ir ticis nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā. Pastnieks, nesastopot adresātu adresē, atstāja pas­ta kastē uzaicinājumu ierasties pēc sūtījuma pasta nodaļā. Mēneša laikā tas nav ticis izdarīts, un sūtījums atgriezts atpakaļ tiesai.”

Jāpiebilst – lai personas neizvairītos no tiesvedības (izliekoties, ka nav saņemtas pavēstes u.tml.), likumdevējs 2013. gadā vienkāršoja Civilprocesa likumu, nosakot, ka tiesai nav jāpārbauda atpakaļ saņemto sūtījumu neizņemšanas iemesli un ka tas neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Advokāte I. Pazare: “Viens ir tiesas pieļautās kļūdas, kas attiecas uz sprieduma nenosūtīšanu un lietā esošo materiālu pienācīgu neizvērtēšanu, bet pavisam kas cits ir nepilnības tiesvedību sistēmā. Jā, Civilprocesa likums laika gaitā ir grozīts un papildināts, lai varētu efektīvi cīnīties ar personām, kas izvairās no tiesas, un lai veicinātu maksimāli ātru lietu izskatīšanu. Bet vai tomēr nav tā, ka ir zudis līdzsvars un ka, dzenoties pēc viena mērķa – strīdu ātrākas izskatīšanas –, ir radīta cita problēma. Likums pienācīgi nepasargā personas, kuras ir nonākušas neaizsargātā stāvoklī. Diemžēl likumdevējs nav izstrādājis tādu regulējumu, kas ļautu tiesai identificēt, ka Cimares kundze nav persona, kura izvairās no tiesvedības, bet gan akls cilvēks, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī. Viņa ir publiska persona, par kuru ir informācija internetā, bet vai tiesnešiem par to būtu jāinteresējas? Tiesa formāli ir izdarījusi to, ko nosaka likums – ir ielūkojusies Iedzīvotāju reģistrā, lai pārliecinātos par atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, bet ne vairāk. Vai, redzot no lietas materiāliem, ka atbildētāja patiesībā nav informēta ne par iesniegto prasību, ne par tiesas dienu, tiesai vajadzēja vēl ko darīt? Tas nav likuma, bet sirdsapziņas jautājums. Un tiesai jau arī nav piekļuves datubāzēm, kas skar tiesas procesā iesaistīto personu veselību. Gadījums ar Cimares kundzi rāda, ka procesuālais regulējums nav īsti pareizs un ka tiesvedības sistēmā būtu nepieciešami uzlabojumi, kas ļautu izvairīties no šādām situācijām.”

Sola noņemt ķīlu

Viss vēl nav zaudēts, jo tiesas procesuālo pārkāpumu dēļ Franciskai ir tiesības vērsties prokuratūrā ar lūgumu ģenerālprokuroram nosūtīt protestu Augstākajai tiesai, kurai savukārt ir tiesības likt pirmās instances tiesai atjaunot lietas skatīšanu.

Savukārt “If Apdrošināšanas” galvenā juriste man raksta: “Mēs joprojām esam atvērti risinājumiem un šobrīd, izprotot situāciju un pat neraugoties uz to, ka Franciska Cimare joprojām nav ar mums sazinājusies, 17. februārī lūdzām zvērinātu tiesu izpildītāju apturēt izpildes procesu un tuvāko dienu laikā arī banka noņems ķīlu rakstnieces kontam.”

Paliek vien jautājums: ja nauda no Cimares kundzes konta jau tikusi noņemta, ieskaitot to tiesu izpildītāju kontā, vai tā tiks atskaitīta viņai atpakaļ?

http://www.la.lv/spriedums-aiz-akla-cilveka-muguras-areste-kontu/


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *