Denīzes stāsts. Kas notriek Lielbritānijā.
Kāda sieviete ar invaliditāti atklāj, ka pēc „pazemojoša” Darba un Pensionēšanās departamenta (Department of Work and Pensions) novērtējuma, viņa zaudēs automašīnu, kas ļauj viņai strādāt.

Pēc „pazemojoša” spēju novērtējuma sievietei, kura strādājusi visu savu dzīvi, paziņots, ka viņa zaudēs „Motability” automašīnu, kas ļauj viņai strādāt.

Denīze Hadsone (Denise Haddona) (50) nevar noiet vairāk kā 20 metrus bez stiprām sāpēm.

Pēc Īana Dankana Smita (Iain Duncan Smith) jaunā Personīgās Neatkarības Maksājumu (Personal Independence Payments) novērtējuma, sieviete saņēmusi paziņojumu, ka pēc nepilna mēneša tiks atņemta automašīna, kas sniedz viņai neatkarību.

Denīze, kura strādā kopš 16 gadu vecuma, piedzima ar diagnozi bilateriāla augšstilba fokālā displāzija. Viņa pārstāja augt pusaudzes gados, esot vien 112 cm gara.

Saslimšana rada sievietei sāpes ķermeņa apakšējā daļā – gurnos, kājās, potītēs un pēdās.

Šobrīd sieviete strādā bērnu aizsardzības jomā kā iekļaušanās vadītāja kādā pamatskolā Dērbijā. Sieviete stāsta: „Esmu strādājusi visu savu dzīvi, bet tagad, balstoties uz personīgās mobilitātes maksājumu novērtējumu, man atņems Motability automašīnu, vienīgo palīglīdzekli, kas ļauj man doties uz darbu un sanāksmēm.”

Darba un Pensionēšanās sekretariāts izmanto personīgās mobilitātes maksājumu novērtējumu kā daļu no labklājības pabalstu samazināšanas. Jaunais pabalsts aizstāj invaliditātes iztikas pabalstu un tas atstāj daudzus cilvēkus ar invaliditāti cīnoties, lai savilktu galus, jo to ienākumi samazinās līdz pat 30 mārciņām (40,85 eiro) nedēļā.

Darba un Pensionēšanās departaments apgalvo, ka novērtējums veikts korekti, un Denīze vairs nav tiesīga izmantot automašīnu.

Lai pieteiktos jaunajam pabalstam, esošajiem invaliditātes iztikas pabalsta klientiem jāaizpilda „necilvēcīgs” tests, ko veic ārpakalpojumu gigants „Capita”.

Denīze stāsta: „Es nevaru noiet vairāk nekā dažus metrus bez stiprām sāpēm, tāpēc automašīnas zaudēšana man nozīmētu saņemt lielāku nevis mazāku atbalstu.

Viss novērtēšanas process ir necilvēcīgs un pazemojošs, un manas sniegtās atbildes ir rupji un kļūdaini interpretētas.

Pret mani izturējās kā pret ciparu, nevis kā pret cilvēku. Novērtēšanas process, šķiet, ir tikai veids, kā ietaupīt naudu, neatkarīgi no tā, kā tas ietekmē personu, kurai tiek veikts šis novērtējums.

Stress, kādu man ir radījis Darba un pensionēšanās departaments un „Capita”, ir neticams. Viņi vienkārši neatbild uz maniem e-pastiem.

2015. gada 9. decembrī man paziņoja, ka atņems man Motability automašīnu 2016. gada 6. janvārī. Kopš tā laika esmu centusies panākt, lai viņi uzklausa pierādījumus no mana ģimenes ārsta un citiem medicīnas speciālistiem par manu stāvokli, un kāpēc man ir nepieciešams auto sava darba veikšanai.

Pagājuši nožēlojami Ziemassvētki gan man, gan manai ģimenei, gaidot atbildi no šīm institūcijām. Vienīgais, kas mani sagaida jaunajā gadā, ir zaudēta automašīna un neatkarība.

Es domāju, ka valdības labklājības reformas bija domātas, lai palīdzētu personām ar invaliditāti, ne tikai darbā, bet arī darba saglabāšanā. Šāda attieksme strādājošajiem rada grūtības saglabāt savas darba vietas, kuras tiem jau ir.

Man šķiet ironiski, ka personīgās neatkarības maksājuma modelis ietver vārdu „neatkarība”, jo neatkarība ir tas, ko es zaudēju tā visa rezultātā.”

Denīze stāsta, ka ir laimīga, jo viņai ir kolēģu, ģimenes un vīra atbalsts, bet viņu uztrauc to cilvēku liktenis, kuriem šāda atbalsta nav.

Viņa cer, ka nododot atklātībā savu šokējošo situāciju, valdība būs spiesta atkal domāt.

Cilvēku ar invaliditāti ēnu ministre (piez. Lielbritānijā valdības opozīcija veido ēnu kabinetu, kura dalībnieki ikdienā ēno Ministru Kabineta ministrus) Debija Abrahama (Debbie Abrahams), kritizēja valdības personīgās neatkarības maksājumu sistēmu, sakot, ka: „Denīze pieliek lielas pūles, lai dzīvotu un strādātu pēc iespējas neatkarīgāk.

Kad valdība ieviesa personīgās neatkarības maksājumus, tā apgalvoja, ka tas sniegs lielāku atbalstu personām ar invaliditāti, lai tie varētu dzīvot neatkarīgi. Realitātē uz 2018. gadu 3,7 miljoni personas ar invaliditāti atbalsta mehānismos būs zaudējuši 23.8 miljardus mārciņu (apmēram 32.50 miljardus eiro).

Šī summa ietver arī samazinājumus, kas saistīti ar invaliditātes iztikas pabalsta aizstāšanu ar personīgās neatkarības maksājumu. Cilvēkus ar invaliditāti sagaida vēl lielāki samazinājumi saistībā ar Labklājības reformu un Darba likumu, kas šobrīd tiek apspriests parlamentā. Piemēram, personām ar invaliditāti, kuras nevar strādāt un tiek ievietotas nodarbinātības aktivitāšu grupās, sociālās aizsardzības pabalsts samazināsies gandrīz par 30 mārciņām (40,85 eiro) nedēļā, no 102,15 mārciņām (139,09 eiro) uz 73,10 mārciņām (99,54 eiro).

Valdība apgalvo, ka labklājības reforma ir par cilvēku ar invaliditāti veicināšanu iesaistīties darba tirgū. Kā parāda Denīzes situācija, tas ierobežos iespējas nevis palīdzēs personām ar invaliditāti.

Papildus izmaksu komisija parādīja, ka cilvēkiem ar invaliditāti papildus izdevumu segšanai, kas saistīti ar invaliditāti sastāda  550 mārciņas (748,91 eiro) mēnesī. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc personas ar invaliditāti, visticamāk, dzīvos divreiz lielākā nabadzībā, salīdzinot ar cilvēkiem, kam nav invaliditātes. Personīgās neatkarības maksājumiem būtu jāpalīdz segt šos papildu izdevumus. Bet pagājušajā gadā šīs valdības atbalsta trūkuma rezultātā 300 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti tika pakļauti nabadzībai.

Ir neiespējami domāt, ka šīs valdības mērķauditorija ir personas ar deģenarītāvam saslimšanām, kā piemēram, Parkinsona slimība, vai cilvēki, kuru stāvoklis ar laiku neuzlabosies, kā tas ir Denīzes gadījumā.

90% gadījumu invaliditāte tiek iegūta. Tas var notikt ar ikvienu no mums.

Tā vietā, lai samazinātu atbalstu personām ar invaliditāti, valdībai būtu jāatceras mūsu sociālās aizsardzības sistēmas, kas veidota ikvienam iedzīvotājam, saknes un vērtības.

Denīze piebilst: „Mana parlamenta pārstāve Mārgareta Beketa (Margaret Beckett), ir bijusi ļoti atbalstoša. Es sazinājos ar Debiju Abrahamu, jo biju izmisumā un vairs nezināju, kur vērsties. Pēc dažām dienām man atņems manu neatkarību un iespēju patstāvīgi nopelnīt iztiku.”

Darba un pensionēšanās departamenta pārstāvis stāsta: „Mēs cieši sadarbojamies ar Motability, kas nodrošina atbalstu personām, kam jaunās izvērtēšanas rezultātā ir liegts izmantot esošos pakalpojumus. Lielākajai daļai cilvēku būs tiesības uz vienreizēju maksājumu 2000 mārciņu (2682,64 eiro) apmērā, kas ļaus nodrošināt viņu mobilitātes vajadzības.

Invaliditātes iztikas pabalsts bija jāreformē. Tas ir novecojis pabalsts, ko ieviesa pirms vairāk nekā 20 gadiem. Personīgās neatkarības maksājumi ir taisnīgāks veids, lai nodrošinātu, ka nepieciešamā palīdzība nonāk pie tiem cilvēkiem, kam tā vajadzīga visvairāk.”

Avots:

http://www.disabledgo.com/blog/2016/01/disabled-woman-told-shell-lose-car-that-allows-her-to-work-after-degrading-dwp-assessment/?utm_source=DisabledGo+Blog&utm_medium=facebook


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *