NRC Vaivari prezentēs Funkcionālās laboratorijas projekta ideju
NRC Vaivari vēlās prezentēt “Funkcionālās labaratorijas” projekta ideju. Apzinoties iespējas, NRC Vaivari orientējas uz šādām palīglīdzekļu grupām kā elektriskie ratiņkrēsli, ratiņkrēsli (arī pretizgulējumu paliktņi), protēzes, cietās ortozes un apavi. Iespēju robežās arī komunikāciju palīglīdzekļi.

Kopējais projekta  mērķis ir izveidot un ieviest Latvijā tādu cilvēka funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo jeb palīgtehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu, kas  nodrošina, ka personas ar veselības stāvokļa izraisītiem un ārstniecības personu atzītiem funkcionēšanas traucējumiem, tiek labi integrētas sabiedrībā, izglītības sistēmā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem ar invaliditāti;

Mērķgrupa ir personas ar funkcionēšanas traucējumiem, tai skaitā personas ar VDEAK noteiktu invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem no 7 līdz 25 gadiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – izglītības iestādes);

Kopējais projekta konteksts

Balstoties uz PVO  kopā ar Pasaules banku veikto pētījumu par invaliditātes reālo  izplatību pasaulē 2011 gadā tika apstiprināts PVO Pasaules  invaliditātes ziņojums (WHO WRD-2011), kas pierādīja, ka reālais personu ar invaliditāti skaits dažādas pasaules daļās ir aptuvini vienāds neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa u.c. apstākļiem un ir ap 15-16%  no kopējā iedzīvotāju skaita- daudzās valstīs salīdzinoši vairāk kā  to parāda līdzšinējie šo valstu statistikas dati un dažādu  pētījumu rezultāti. Latvijā pēc VDEAK datiem ir tikai ap 7,5% cilvēku ar noteiktu invaliditāti, tai pašā laikā Igaunijā pēc invaliditātes noteikšanas sistēmas reformas un barjeru samazināšanas šajā procesā personu ar noteiktu  invaliditāti skaits no 7-8%  ir pieaudzis līdz aptuveni 14% un tuvojas PVO pētījumos noskaidrotajam līmenim.

Šīs atšķirības starp reālo cilvēku ar invaliditāti skaitu rada grūtības nepieciešamā atbalsta un rehabilitācijas, kā arī palīgtehnoloģiju pakalpojumu finansējuma un citu resursu plānošanā, jo rada izkropļotu faktisko nepieciešamību atainojumu statistiskajos datos.

Uz PVO Pasaules invaliditātes ziņojuma bāzes 2013. gadā PVO apstiprināja Invaliditātes mazināšanas darbības plānu 2014-2021, kas cita starpā paredz pasākumus rehabilitācijas un habilitācijas pakalpojumu pieejamību, veicināt palīgtehnoloģiju izmantošanu un datu par invaliditāti vākšanu un pētniecību.

Palīgtehnoloģiju jomā PVO ir iniciējusi Esenciālā palīgtehnoloģiju saraksta izstrādāšanu, kas pašreiz vēl ir procesā, lai Delfu procesa veidā noskaidrotu 50 pasaulē visvairāk nepieciešamos palīgtehnoloģiju veidus, kuru pieejamību ir katras ANO valstu atbildībā.

Latvijā finanšu trūkuma dēļ jau kopš  2010.gada tiek ierobežots to personu skaits, kurām atsevišķus tehniskos palīglīdzekļus nodrošina bez maksas. No valsts budžeta apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu saraksta svītroti atsevišķi tehnisko palīglīdzekļu veidi, lai samazināta finansējuma apstākļos saglabātu iespēju lielāku finansējuma daļu atvēlēt tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai personām ar smagākiem funkcionālajiem traucējumiem vienlaikus cenšoties panākt,  lai apmierinātu pēc iespējas lielāku personu skaitu un nodrošinātu visu valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu spektru. Šāda pieeja tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā neveicina tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājuma sistēmas attīstību un samazina iespēju iegādāties modernus un personas individuālajām vajadzībām atbilstošākus tehniskos palīglīdzekļus kā to paredz PVO organizācijas nostādnes.

Tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju- personu ar invaliditāti - loku pamatā veido sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas – nestrādājošas personas ar invaliditāti, pensijas vecumu sasniegušās personas, bērni līdz 18 gadu vecumam, personas ar funkcionāliem traucējumiem un anatomiskiem defektiem, kam ir ierobežota integrāciju izglītības sistēmā, darba tirgū un  sabiedrībā kopumā, kā arī pieejamībā veselības aprūpes pakalpojumiem- t.sk. arī rehabilitācijai, kas pēc PVO veikta pētījuma pasaulē ir aktuāli vismaz ½ personu ar invaliditāti tādejādi veicinot viņu invaliditātes padziļināšanos.

Tikai papildus finansējuma rašana palīgtehnoloģiju pakalpojumu apmaksai nevar atrisināt to pieejamības palielināšanu, jo to piedāvājums visā pasaulē aug straujāk par sociālās palīdzības un apdrošināšanas resursu pieejamības iespējām, paralēli finanšu pietiekamības nodrošināšanai ir jāveic valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu klāsta izvēles, kā arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma piešķiršanas procesa uzlabošana.

Palīgtehnoloģiju klāsta palielināšana tiek ierobežota atbilstoša finansējuma palielināšanas ierobežojumu dēļ, bet tai pašā laikā šis esošais klāsts un tā paplašināšana netiek vērtēta no kopējā resursu ieguldījuma (pašvaldību atbalsts, asistentu pakalpojumi u.c.) un personas darba spēju saglabāšanas vai atjaunošanas viedokļa.

Nosūtījumus (atzinumus) tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai izsniedz ārstējošais (ārsts speciālists) vai ģimenes ārsts – bieži bez pietiekošām zināšanām funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanas un to kompensējošo palīglīdzekļu jautājumos. Vienotas metodoloģijas un pieejas trūkums personas funkcionēšanas spēju novērtēšanā mūsu valstī traucē objektīvi novērtēt un interpretēt personu funkcionēšanas līmeni atbilstoši viņu reālajai funkcionēšanas fiziskajai un sociālajai videi, kas var ietekmēt to, ka Tehnisko palīglīdzekļu centra klients saņem nepareizi izvēlētu tehnisko palīglīdzekli, kas nav vispār nepieciešams vai minimāli ietekmē asistences nepieciešamību un darbspēju uzlabošanu. Risinājums atsevišķās palīgtehhnologiju grupās- piemēram, protēžu jomā lēmumu par palīgtehnoloģiju piešķiršanu pieņemt tikai pēc personas tiešas novērtēšanas TPC ir iespējams vienīgi nelielām TPC klientu grupām, vairums gadījumos specializējušās ārstniecības personas ir jāapmāca  TPC protokolu lietošanā un lēmumi jāpieņem balstoties uz šiem protokoliem.

Vienotas pieejas nodrošināšanai netiek izmantots Starptautiskajam funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikators, netiek veikta attiecīgo datu centralizēta uzkrāšana un analīze kontekstā ar citiem pakalpojumiem personām ar invaliditāti, kas neļauj ilgtermiņā plānot šai jomai nepieciešamos resursus un vērtēt to izlietojuma izmaksu efektivitāti.

Savukārt šā brīža esošā prakse attiecība uz tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanu TPC piešķir palīgtehnoloģijas vienīgi personām invaliditātes mazināšanai. Bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem, kas apmeklē vai vēlas apmeklēt izglītības iestādes ir nepieciešami īpaši tehniskie palīglīdzekļi mācību procesā vai arī tehniskie palīglīdzekļi papildus jau saņemtajiem tehniskiem palīglīdzekļiem viņu invaliditātes mazināšanai attiecībā uz skolas vidi un mācību procesu un kurus var atstāt izglītības iestādē- tās atbildībā un nevest katru dienu no/uz mājām tādejādi atvieglojot arī bērnu transporta jautājumus. Šādu palīglīgtehnoloģiju iegāde pašām vispārējām vai profesionālajām izglītības iestādēm nav uzskatāma par efektīvu, jo izglītības iestāžu speciālistiem trūkst zināšanu par nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu iegādi un izmantošanu, izglītojamiem mainoties, individuāli iepirktie tehniskie palīglīdzekļi var palikt neizmantoti, un izglītības iestāžu mazo tehnisko palīglīdzekļu iepirkumu apjomi var sadārdzināt tehnisko palīglīdzekļu cenu. Līdz ar to valsts funkciju deleģējums  TPC – nodrošināt personas ar palīgtehnoloģijām ir nepietiekams, jo neļauj tieši sadarboties ar izglītības iestādēm.

Prezentācija un diskusija paredzēta 05.01.2016., plkst. 12:00, NRC Vaivari Apaļajā zālē, Asaru prospektā 61, Jūrmalā.

Nevalstiskās organizācijas pēc prezentācijas būs aicinātas iesniegt savus priekšlikumus darba grupā.

Par piedalīšanos pasākumā informējiet Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes locekli  Mārtinu Karnīti, rakstot uz epastu: martins@lmsbb.lv līdz 2016.gada 4. janvārim.

Lūdzu informējiet arī citas ieinteresētās NVO.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *