2022. gada Ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles uzņems Pekina
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) balsojumā 128. SOK ģenerālajā asamblejā nolemts, ka . 2022. gada Ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles uzņems Pekina
Kā zināms, uz 2022. gada ziemas Olimpiādes uzņemšanu oficiāli pretendēja divas pilsētas - Ķīnas galvaspilsēta Pekina un Kazahstānas otra lielākā pilsēta Almati. Sākotnēji interesi uzņemt pasaules lielāko sporta forumu izrādīja vairākas Eiropas metropoles - Stokholma, Oslo, Minhene, Krakova -, taču laika gaitā un iedzīvotāju referendumu rezultātā tās atkrita, līdz oficiālajai pieteikuma iesniegšanai SOK nenonākot.

Neatkarīgi no tā, kuru pilsētu SOK locekļi būtu izvēlējušies, šīs olimpiskās spēles norisinātos Āzijā. Šis kontinents Ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles tagad uzņems divas reizes pēc kārtas - 2018. gada Olimpiāde, kā zināms, risināsies Dienvidkorejā.

Iepriekšējās Ziemas olimpiskās spēles, kas notika Krievijas kūrortpilsētā Sočos, kļuva par dārgākajām Olimpiādes vēsturē un veiksmīgākajām Latvijai - mūsu sportisti no šīm spēlēm pārveda līdz šim lielāko medaļu klāstu - divas sudraba un divas bronzas godalgas. Medaļniekos - mūsu bobslejisti, kamaniņu braucēji un skeletonists Martins Dukurs.

Ziemas olimpiskās spēles ir piecus ciklus jaunākas par vasaras spēlēm - pirmā "baltā" Olimpiāde notika 1924. gadā Šamonī, kamēr Parīze tajā pašā gadā uzņēma jau sestās Vasaras olimpiskās spēles. Āzija Ziemas olimpiskās spēles pirmo reizi sarīkoja 1972. gadā, kad planētas labākie sportisti sacentās Japānā, Saporo. Arī otrās Ziemas olimpiskās spēles Āzijā notika Japānā - 1988. gadā Nagano.

Ja līdz šim vairākas valstis ir uzņēmušas gan ziemas, gan vasaras Olimpiādi, Pekina būs pirmā pilsēta olimpiskās kustības vēsturē, kas rīkojusi spēles abos gadalaikos. Savukārt no bijušās PSRS vēl neviena valsts nav uzņēmusi Olimpiādi, izņemot Krieviju, Kazahstāna būtu pirmā.

Balsojumā par 2022. gada Ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu norises vietu piedalījās vien 85 no 100 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem, kas ir mazākais balsotāju skaits pēdējo gadu laikā, vēstīja portāls "insidethegames.biz".

Balsojumā, kas notika piektdien, 31. augustā, 128. SOK ģenerālās asamblejas laikā, neitralitāti ieturēja SOK prezidents Tomass Bahs, kā arī trīs kandidātvalsts Ķīnas pārstāvji, par kuru nebalsošanu bija zināms jau iepriekš. Pārējie 11 SOK locekļi, kas ir vairāk kā 10% no kopējā skaita, asamblejā nebija ieradušies "attaisnojošu" iemeslu dēļ.

Šajā SOK sesijā notika arī balsojums par 2020. gada jaunatnes Ziemas Olimpiādi. Uz to pretendēja Lozanna un Brašova Rumānijā - izvēlēta tika Lozanna.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *