Sabiedrībai jāgatavojas savā vidē uzņemt cilvēkus no sociālās aprūpes institūcijām
Arī Latvija gatavojas attīstīt individualizētus pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai šie ļaudis no sociālās aprūpes centriem varētu iziet patstāvīgā dzīvē. Tāds ir Eiropas uzstādījums, ko definē grūti izrunājamā vārdā – deinstitucionalizācija un paskaidro kā dzīvesvietā nodrošināta vide, lai cilvēks par sevi spēj pats rūpēties un, ja funkcionālo ierobežojumu dēļ nepieciešams, saņem arī speciālistu atbalstu.

Reformai būs arī ES struktūrfondu nauda, ko saņems plānošanas reģioni, lai veidotu pamatu šai pastāvīgajai dzīvei – infrastruktūru un pakalpojumu sistēmu. Pēc Labklājības ministrijas ieceres, piecos gados apmēram 700 cilvēki varētu atstāt sociālos aprūpes centrus, izvēloties dzīvesvietu kādā no pašvaldībām, kurā būs patstāvīgai dzīvei radīti priekšnoteikumi. Paralēli tiks samazināts ilgstošās aprūpes centru filiāļu skaits.

Jau pašreiz vietu skaits sociālās aprūpes centros (SAC)  ir "iesaldēts", un, kaut gan joprojām gandrīz 600 cilvēki gaida uz vietu kādā no SAC filiālēm, nokļūt tajā var tikai tādā gadījumā, ja  kāda vieta atbrīvojas.

Kā plānots  attīstīt sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem, kas notiks ar ilgstošas aprūpes institūcijām, kā iecerēts reformēt  sociālo politiku sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī par mītiem, kas valda sabiedrībā, un kā tos mazināt, sarunā ar žurnālistiem klāstīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktore Danute Jasjko un departamenta vecākā eksperteKristīne Lasmane.

Par deinstitucionalizāciju kā vienu no prioritātēm un sociālās politikas virzieniem runā visā Eiropas Savienībā. Arī Latvija ir apzinājusi savus mērķus, ko vēlētos sasniegt. Pamatmērķis ir novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi institūcijā, jo viņam nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.

Ja cilvēkam ir nepieciešamas kaut kāds atbalsts, sociālais pakalpojums, ir dažādas iespējas, kur viņš šo pakalpojumu varētu saņemt. Diemžēl Latvijā pagaidām izveidojusies situācija, ka pārsvarā ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus cilvēki, piemēram, ar garīga rakstura traucējumiem, varētu saņemt tikai institūcijās, norāda D.Jasjko. Tas nozīmē – šie cilvēki ir izolēti no plašākas sabiedrības, viņi nav noteicēji par savu dzīvi un viņu individuālās vajadzības, visa dzīve ir pakārtota institūcijas standartizētajiem noteikumiem.

Arguments, ka "klienti un sabiedrība nav gatavi", nav pietiekams, lai atliktu virzīšanos uz alternatīvas aprūpes formām. Taču cilvēks, kas atrodas institūcijā, ļoti bieži pat nezina par savām iespējām, nezina, ko viņš var vēlēties, turklāt ar tādu cilvēku, kurš visu mūžu ir spiests pavadīt institūcijā, ir arī ārkārtīgi viegli manipulēt, uzskata D.Jasjko.

Deinstitucionalizācija ir process, kas nodrošinās cilvēkam iespēju dzīvot sabiedrībā, nevis institūcijā un nepieciešamos aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus saņemt tur, kur dzīvo, savā dzīvesvietā.

Tas nozīmē, ka cilvēkam šīs iespējas - dzīvot un iekļauties sabiedrībā - ir jānodrošina. LM speciālistu vērtējumā, no pašreizējiem aprūpes centru klientiem lielākā daļa būtu spējīga dzīvot sabiedrībā, ja būtu nodrošinājums ar sociālajiem pakalpojumiem. Protams, ka cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami individualizēti kvalitatīvi sociālie pakalpojumi dzīvesvietā, ir jānodrošina visu pakalpojumu pieejamība: mājoklis,  jādomā arī par izglītību, nodarbinātību, veselību, transportu. Līdz ar to deinstitucionalizācijas ideja ir plašāka un neaprobežojas tikai ar LM kompetenci, norāda D.Jasjko.

Raksta turpinājumu var izlasīt šeit:

http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=270189


Komentāri
Lasītājs
2015-04-13 19:04:52
No sabiedrisko attiecību speciālista viedokļa šis raksts ir pilnīgākais murgs. Gramatika vien ir ko vērta... tā izkropļot latviešu valodu - gandrīz vai liekas, ka speciāli ņirgājas un nevis aiz savas nezināšanas un neizglītotības. Es nevainoju Apeironu, es vainoju teksta autorus.
ivars
2015-04-14 15:43:52
Latvija vel nav tam gatava vini doma ka vini ir visgudrakie tikai komandet to vini prot vini nesaprot ka mes esam tadi pasi cilveki ka visi parejie ja vini neklausa pec Dieva gribas tur nekas nevar iznakt jamaina domasana
murgs
2015-04-16 16:11:17
Un kur ir pamatvajadzība - ēdiens, vēlams regulārs? Kas pašlaiks notiek ar tiem aprūpējamiem. kuriem atmeta kopšanas pabalstu.Daudzi no viniem ir nodrošināti ar nepieciešamo tieši viniem aprūpi? Sociālie tik saskaita ģimenes ienākumus, pasaka ka ģimene vai invalīds nav trūcīgs un tāpēc par sociālo pakalpojumu ir jāmaksā. Taču maksāt īsti nav no kā, kaut vajadzības ir. Majas aprupes pakalpojuma noteikumos pašvaldībā tā arī ierakstīts: 19. aprūpes mājas pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc personām: 19.1. kurām nepieciešama diennakts aprūpe.
Vārds: *
Komentārs: *