Par asistenta pakalpojumu pašvaldībā
Latvijas Republikas Labklājības ministrija atsūtījusi vēstuli, kurā ļoti plaši atbild uz daudzu uzdotajiem jautājumiem par asistentu pakalpojumu pašvaldībās

LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA

Rīgā

25.11.2014. Nr. 36-105/2409

Invalīdu un viņu draugu apvienībai "Apeirons"

Par asistenta pakalpojumu pašvaldībā

Atbildot uz 1.vēstulē pausto komentāru par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu personām ar 1. grupas invaliditāti, kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana (turpmāk - kopšanas pabalsts) brīvā laika pavadīšanai, paskaidrojam:

Ministru kabineta 20l2.gada l8.decembra noteikumi Nr. 942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā" (turpmāk - noteikumi) neliedz iespēju personām ar I invaliditātes grupu, kuras saņem kopšanas pabalstu, saņemt asistenta pakalpojumu pasākumam "neregulāri iesaistās dažādos pasākumos, saņem pakalpojumus (iepirkšanās, brīvā laika pavadīšana, piedalīšanās pašdarbības kolektīvos, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums)". Paskaidrojam, ka noteikumu 11.2.apakšpunkta norma uzliek pienākumu personām ar I invaliditātes grupu, kuras saņem kopšanas pabalstu, iesniedzot iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā, norādīt konkrētas vajadzības, jeb mērķus, kur persona vēlas nokļūt. Savukārt personas ar invaliditāti asistentam ir pienākums dokumentāli apliecināt pakalpojuma sniegšanas faktu. Taču, apzinoties, ka minētā noteikumu norma personas ar I invaliditātes grupu, kuras saņem kopšanas pabalstu, nostāda nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret citiem asistenta pakalpojuma saņēmējiem, Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu, lai veiktu grozījumus noteikumos, paredzot izslēgt noteikumu 11.2.apakšpunktu. Informējam, ka pēc Ministru kabineta noteikumu projekta .izstrādāšanas tas tiks ievietots Labklājības ministrijas mājaslapā, publiskai apspriešanai.

Jautājumā par sociālajām garantijām ģimenes loceklim, kas kopj personu ar invaliditāti informējam, ka asistenta pakalpojuma pašvaldībā sniegšanas ietvaros personām, kas sniedz asistenta pakalpojumu, tiek nodrošinātas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un tas nozīmē, ka personai šis laiks tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Arī personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, valsts veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpat informējam, ka šobrīd ir spēkā norma (likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa), ka bērna ar invaliditāti vecākiem ir tiesības uz vecuma pensiju pirms noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (ievērojot minētajā likuma normā noteiktos piešķiršanas kritērijus).

Jautājumā par kvalifikācijas prasībām asistentam un samaksu par asistenta sniegto pakalpojumu paskaidrojam, ka asistenta pakalpojums pašvaldībā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav profesionāls pakalpojums un personai, kas sniedz asistenta pakalpojumu, netiek izvirzītas nekādas kvalifikācijas prasības. Paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumu 3.punktu asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir darba vai personiska pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti.

Finanšu līdzekļu apmēru asistenta atalgojumam nosaka noteikumu 22.1.apakšpunkts. Saskaņā ar minēto normu, asistenta atalgojums ir noteikts ne mazāks par kārtējam gadam valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (20l4.gadā – 1,933 euro stundā). Labklājības ministrija apzinās, ka šobrīd noteiktais atalgojums par asistenta pienākumu veikšanu nav pietiekams, lai motivētu profesionāli apmācītu speciālistu veikt asistenta darbu. Taču ir jāņem vērā, ka personas ar invaliditāti personīgā asistenta pakalpojuma pārveidošana par profesionālu pakalpojumu būtiski sadārdzinātu šo pakalpojumu. Tāpat jāņem vērā, ka profesionāls asistenta pakalpojums diemžēl nevar būt vienlīdz pieejams visā Latvijas teritorijā, visām personām ar invaliditāti, kurām šis pakalpojums ir nepieciešams. Labklājības ministrija uzskata, ka personas ar invaliditāti tuviniekam šobrīd liegt iespēju kļūt par asistentiem nebūtu samērīgi, jo tas varētu apdraudēt pakalpojuma pieejamību, -īpaši reģionos un lauku pašvaldībās. Perspektīvā domājot par asistenta pakalpojuma pašvaldībā attīstību piekrītam, ka profesionāli sniegts pakalpojums ne tikai uzlabotu sniegtā pakalpojuma kvalitāti, bet arī būtiski atvieglotu ikdienas dzīvi peronu ar invaliditāti tuviniekiem. Līdz ar to, Labklājības ministrija atbalsta iniciatīvas, lai vidējā termiņā virzītos uz profesionālā asistenta pakalpojuma ieviešanu. Tāpat Labklājības ministrija plāno izvērtēt iespēju iekļaut asistenta apmācības Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto programmu bezdarbniekiem klāstā. Šobrīd, ņemot vērā pieprasījuma pēc asistenta pakalpojuma pašvaldībā pieaugumu, ka arī valsts budžeta iespējas 2015.gadam, tika konstatēts, ka atalgojums asistentam 2015.gadam netiks noteikts augstāks par kārtējam gadam valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros. Vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldība, ja uzskata par nepieciešamu, ir tiesīga paaugstināt asistenta pakalpojuma sniedzēja atalgojumu, finansējot to no sava budžeta.

Atbildot uz Biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" (turpmāk-"Zelda") un personas ar 1.grupas invaliditāti Ievas Akmenes jautājumiem paskaidrojam, ka Labklājības ministrija nenosaka un nevar noteikt, kādi dokumentu vai apliecinājumu veidi katrā konkrētajā situācijā ir piemēroti vai uzskatāmi par ticamiem. Paskaidrojam, ka pašvaldības sociālajam dienestam, kurš nodrošina asistenta pakalpojuma pašvaldībā sniegšanu, ir jāgūst pārliecība par sniegtā pakalpojuma izpildi atbilstoši lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu noteiktajam apjomam, kā arī par to, ka asistents ir sniedzis personai ar invaliditāti pakalpojumu tādā apmērā, par ko pieprasa samaksu. Konkrēti pakalpojuma sniegšanas apliecinājumu veidi katrā individuālajā situācijā ir jānosaka pašvaldības sociālajam dienestam, ņemot vērā gan personu tiesības uz privātumu, gan konkrētā apliecinājuma ticamību. Informējam, ka būtisku nozīmi informācijas ticamībai piešķir ziņas par indivīda personību, mājsaimniecību, personas sociālo situāciju, individuālo apstākļu pārzināšana, personas, kas sniedz informāciju reputācija, kā arī personas ar invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautā informācija. Ņemot vērā to, ka pašvaldības sociālā dienesta rīcībā ir iespējams vispilnīgākā informācija par pašvaldībā dzīvojošo personu ar invaliditāti sociālajiem apstākļiem un vajadzībām, kā arī, sociālā darba speciālisti individuālā līmenī pārzina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņēmējus, tad pašvaldības sociālais dienests var vislabāk noteikt, kādi tieši pierādījuma dokumenti vai apliecinājumi konkrētajā situācijā asistentam ir jāiesniedz. Piekrītam Ievas Akmenes viedoklim, ka ir situācijas, kad ar asistenta pakalpojuma sniedzēja un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstītu pakalpojuma uzskaites lapu ir pietiekami, lai iegūtu ticamu informāciju par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Lai nepieļautu situācijas, ka pašvaldības sociālais dienests asistentam prasa atskaitīties ar tādiem apliecinājumiem, kas personai ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim nav pieņemami (piemēram, fotogrāfiju iesniegšana), aicinām ar pašvaldības sociālo dienestu pirms pakalpojuma sniegšanas vienoties rakstiski (piemēram, līgumā par pakalpojuma sniegšanu), kādi apliecinājumu vai dokumentu veidi visām pusēm ir atzīstami par pieņemamiem.

Atbildot uz jautājumu par piešķiramo asistenta pakalpojuma apjomu situācijās, ja vienai personai ar invaliditāti ir divi asistenti, paskaidrojam, ka asistenta pakalpojuma pašvaldība apjomu personai ar invaliditāti nosaka Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkts, saskaņā ar kuru no valsts budžeta apmaksātais asistenta pakalpojums personai nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Situāciju, ja asistenta apkalpojuma sniedzējs sniedz .pakalpojumu vairākām personām ar invaliditāti, paredz noteikumu 3.punkts. Šādā situācijā viens asistenta pakalpojuma sniedzējs var sniegt asistenta pakalpojumu vairākām personām ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.

Jautājumā par to, .ka sociālais dienests izvirza asistentam prasības, kas līgumā nav atrunātas informējam, ka pašvaldības sociālā dienesta tiesības un pienākumus asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā nosaka noteikumi. Paskaidrojam, ka pašvaldības sociālajam dienestam nav tiesības pieprasīt, lai asistenta pakalpojums tiktu sniegts lielākā apmērā, kā tas ir noteikts lēmumā par asistenta pakalpojuma piešķiršanu un savstarpēji noslēgtajā līgumā noteiktajam.

Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par gadījumiem, kad ir apstrīdēts pašvaldības sociālā dienesta lēmums jautājumā par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu. Tādu, ņemot vērā noteikumu 13.punktā noteikto, ka pašvaldības sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt attiecīgās pašvaldības domē, Labklājības ministrija neizslēdz iespēju, ka šādi gadījumi ir bijuši.

Informējam, ka asistenta pakalpojuma apjomu konkrētiem pasākumiem, jeb aktivitātēm, nosaka noteikumu 1. pielikums "Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai". Saskaņā ar minētā pielikuma 7.punktu, neregulāru pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai, t.sk., brīvā laika pavadīšanas un dažādu sabiedrisku pasākumu apmeklēšanai paredzētais maksimālais asistenta pakalpojuma apjoms nedrīkst būt lielāks par 10 stundām nedēļā.

Attiecībā uz "Zelda" ierosinājumu apmaksāt asistentam laiku, kas tiek pavadīts asistenta pakalpojuma saņēmējam iepērkoties kopā ar asistentu, paskaidrojam, ka šāda iespēja noteikumu 1.pielikuma 7.punktā ir paredzēta jau šobrīd. Paskaidrojam, ka teksts "Izvērtē, ņemot vērā attālumu no mājas un pasākuma ilgumu, bet ne vairāk par 10 stundām nedēļā" paredz iespēju sniegt asistenta pakalpojumu pasākuma (iepirkšanās) laikā.

Atbildot uz jautājumu, vai asistenta pakalpojumu pašvaldībā var saņemt personas, kas strādā kā pašnodarbinātie vai patentmaksas maksātāji, informējam, ka šobrīd noteikumi neparedz šādu iespēju. Noteikumu 1.pielikuma 1.punktā noteikts, ka asistenta pakalpojumu pašvaldība piešķir, ja persona strādā algotu darbu atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ, bet ne vairāk par 15 stundām nedēļā. Savukārt, noteikumu 7.4.apakšpunktā noteikts, ka iesniegumam par asistenta apkalpojuma piešķiršanu ir jāapvieno darba devēja apliecinājums, ka persona ir darba ņēmējs pie attiecīgā darba devēja (ja persona strādā). Saskaņā ar minētajām normām tikai personām, kas ir darba ņēmēji ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu, lai nokļūtu uz vietu kur persona strādā un atpaka|. Taču pašnodarbinātas personas un patentmaksas maksātāji nav vienīgie saimnieciskas darbības veicēji, kas gūst ienākumus Latvijā un nav darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju. Līdz ar to, ja personu ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas uzskata, ka minētais jautājums ir aktuāls un noteikumi ir papildināmi, lai veicinātu arī cita veida ienākumu gūšanu personām ar invaliditāti, Labklājības ministrija ir gatava izskatīt iesniegtos priekšlikumus arī par citām personu grupām, kurām atbalstāma iespēja nokļūt vietā, kur šīs personas strādā.

Valsts sekretāre I.Jaunzeme

1353;14-N/18101
E.Grāveris; 67021593
einars.graveris@lm.gov.lv


Komentāri
Elita
2015-01-02 16:45:01
Esmu audžumamma meitenei ar garigu atpalicibu,uzvedibas traucējumiem,mācišanās traucējumiem,man viņai nepiešķir asistenta pakalpojumu,ko darīt?
anna
2015-01-05 19:22:52
labdien! kapēc tad iepirkšanās mums ir liegta?tas ir viens no galvenajiem mūsu darbības punktiem,.
anna
2015-01-05 19:23:34
labdien! kapēc tad iepirkšanās mums ir liegta?tas ir viens no galvenajiem mūsu darbības punktiem,.
aija
2015-02-01 07:46:51
tiesi ta ari mums liedza iepirksanos un 1 grupas invalidan ateica asistentu
Kristīne
2017-04-04 08:44:22
Labdien! Ta arī īsti nesaprotu,esmu 1.grupas invalīds,pieteicu asistentu. Itka jau viss būtu labi,bet sanāk ,ka man ir iedota lapa,kura jauzskaita kur un cik ilgi esmu bijusi,visur jabut štampogiem un parakstiem no ārstiem,vai kur jau nu esmu bijusi-ja kino,tad jābūt biļetēm. Bet vairāk šokē tas,ka man par to tiek atmesti 10-20€ par vienu mēnesi.Bet cik paklausos,citiem tiek atmaksātas pastaigas,degviela mašīnai..un citas lietas. Vai tas ir atkarīgs no tā vai dzīvo laukos vai pilsētā? Vai mans soc.darninieks īsti nav "iebraucis"kas un kā..
Vārds: *
Komentārs: *