Diskusija par personiskajiem asistentiem būs skatāma tiešraidē internetā!
Teju divus gadus pēc personiskā asistenta pakalpojuma ieviešanas joprojām ir daudz neskaidrību, izmaiņu un jautājumu gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan asistentiem, gan arī sociālajiem darbiniekiem. Lai mazinātu pārpratumus un dotu iespēju satikties visam iesaistītajām pusēm, 2014.gada 27.oktobrī plkst.14:00 Kr.Valdemāra ielā 38,k-1, Rīgā, Invalīdu un viņu draugu apvienības telpās tiek rīkota tikšanās ar Labklājības ministrijas Valsts sekretāri Ievu Jaunzemi.

Tikšanās laikā tiks skaidroti noteikumi, saistībā ar asistenta piešķiršanu, kā arī apmeklētājiem būs iespēja izteikt sev interesējošos jautājumus. 

Lai diskusiju padarītu pieejamu arī tiem, kas nevar ierasties, mājas lapā www.apeirons.lv tiks nodrošināta video tiešraide. Aicinām Jūs šo iespēju izmantot un sekot līdzi aktualitātēm personisko asistentu jomā!

Ar cieņu,

Invalīdu un viņu draugu apvienība APEIRONS

+371 67299277

 


Komentāri
Anita
2014-10-27 13:05:52
Skumji, ka invalīds, kuram nav iespējas tikt uz diskusiju, nevar piedalīties diskusijā tiešraidē, ko noskaidroju zvanot pa norādīto telefona numuru. Vajadzētu vismaz telefona līniju noorganizēt, ja nav iespējama teksta tiešraide.
Biruta
2014-10-27 15:04:42
Labdien! Esmu māte, arī aizgādnis diviem jau pieaugušiem bērniem (21 un 24 gadi) , 1. grupas invalīdiem, ar tiesas ceļā noteiktu rīcības nespēju. Asistentu mums nepiešķīra, šim nolūkam sagatavotu cilvēku nemaz neesot. Tā vietā piedāvāja abiem vecākiem noformēties kā savu bērnu asistentiem. Prasību –atskaišu kartības maiņa sociālajā nodaļā mums rāda, ka reālais situācijas izvērtējums valstī nenotiek . Izvirzītie noteikumi ir loģiski , raugoties no vesela cilvēka pozīcijām, bet pilnīgi absurdi no invalīda pozīcijām. Piemēram-tās 10 stundas brīvā laika pavadīšanai, pastaigām, kas tagad tiek noņemtas, bija vienīgais, kas bija pielāgojams pašiem smagākajiem invalīdiem, kuriem neviena no pārējām apmaksātajām aktivitātēm nav pa spēkam. Tātad, šiem cilvēkiem nekas nepienākas? Tā nav vienīgā bēda, kas man sakāma. Līdz šim uzmanības objekts ir tikai invalīds. Taču jāsaprot, ka viņa eksistence ir atkarīga no kopēja - cilvēka, kas visu turpmāko dzīvi veltīs vienīgi šim nolūkam. Ir beidzot jānosaka statuss cilvēkam, kurš ģimenē ir uzņēmies invalīda kopšanu. Tā kā iesaistīšanās darba tirgū tam nav iespējama, arī darba stāžs tiem ir saraustīts- invalīda kopšana tiek pielīdzināta bezdarbībai. Aprūpes centros apkalpojošais personāls valstij izmaksāja dārgi, tagad, kad cilvēks ar invaliditāti dzīvo mājās, tad viņa kopējam nemaksā neko. Invalīda kopējam – aizgādnim ir jāsaņem alga par savu darbu, tad nevajadzēs pārtērēt to budžetu, kas paredzēts asistentu pakalpojumiem. Arī darba stāžs ir jāaprēķina, ieskaitot tajā laiku, kas pavadīts kopjot invalīdu. Ar valsts piešķirtajiem invalīda pabalstiem un ģimenes kopšanas pabalstiem knapi pietiek, lai pabarotu, apģērbtu, nopirktu pastāvīgi lietojamas zāles un pamperus. Vienreiz gadā aizgādnim bāriņtiesā ir jāatskaitās par to, kā šie naudas līdzekļi tiek tērēti. Tātad, kopējam nav tiesību jebkādā veidā dalīties ar šo valsts piešķirto pabalstu. Alga par asistentu pakalpojumu kaut nedaudz uzlabo ģimenes materiālo situāciju, taču tas vēl ir ļoti maz, tas nav pat minimālās darba algas apmērā. Tāpēc nevajadzētu samazināt jau tā sarežģīto situāciju šīm ģimenēm.
Vārds: *
Komentārs: *