Ko diskusiju klubiņā pastāstīja vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis
29. maija „Profesiju karuselī” ar diskusijas dalībniekiem tikās Apeirona vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

Jurģis pastāstīja par arhitekta, inženiera-būvnieka un vides pieejamības eksperta profesijām, jo cilvēku ar invaliditāti  vides pieejamības problēmu risināšana ir ļoti tieši ar tām saistīta. Sākotnēji, beidzot vidusskolu, Jurģis ļoti vēlējies mācīties par arhitektu, bet redzes problēmu dēļ ir nācies stāties būvinženieros. Tagad Jurģim ir būvinženiera izglītība. Viņš ir  strādājis par arhitekta palīgu un nu jau trešo gadu Jurģis Apeironā ir vides pieejamības eksperts.

Mazliet atskatāmies vēsturē- arhitektūras vēsture ir ļoti sena, tā sākās no Ēģiptes piramīdu laikiem, taču līdz 19 gadsimtam netika domāts  par iekštelpu plānojumu. Tikai 20 gadsimta 30-40 gados parādījās arhitekti, kuru devīze bija, ka funkcija seko formai.

Par arhitektu ir jāmācās 5,5 gadus, un pēc tam ir 3 gadi jānostrādā praksē. Tikai tad var iegūt arhitekta sertifikātu. Arhitekta uzdevums ir veidot mājas formu un plānojumu, viņam  jāzina arī viss par pieejamību. Arhitekts atdod savu ideju, savus rasējumus būvinženierim, kurš skatās kā to var realizēt praksē.

20 gs. 60 gados ASV pēc Vjetnamas kara, kura rezultātā ļoti daudz cilvēku bija sakropļoti, sāka attīstīties palīglīdzekļu industrija. Parādījās arvien vairāk ratiņkrēslu, un to lietotāji vēlējās pārvietoties paši, negribēja būt atkarīgi no citiem. Tad arī sāka domāt par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Sākotnēji tika būvēts kaut kas speciāli tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet pēc tam ASV nonāca pie domas par Universālo dizainu (UD)- vidi, kura pieejama visiem un kuru izmanto visi. Mūsdienās vides pieejamības spilgts piemērs ir lielveikali, kuros ir ievērots UD princips. Šajos  gados arī Skandināvijā attīstījās šī ideja un 70-80 gados veidojās pilsētas, kurās viss bija pieejams.

Jurģa mamma ir arhitekte, kura strādā vienā no sarežģītākajiem arhitektu novirzieniem - privātmāju  projektēšanā.  Tajās ir maza platība, bet visam jābūt saplānotam racionāli un arhitekta uzdevums ir mācīt pasūtītāju, ko var realizēt praksē un kam jāpaliek ideju līmenī. Arhitektam jāorientējas arī likumdošanā – kur un ko vispār drīkst būvēt. Publiskajām ēkām vides pieejamība ir obligāta, privātmājām nav. Arhitekts visbiežāk ir arī projekta vadītājs, kurš visus iesaistītos koriģē un veic saskaņošanu, kas prasa milzīgu laika un darba ietilpību. Pasūtot  privātmāju, jārēķinās ar vismaz pusgadu ilgu saskaņošanas procesu. Bieži vien arhitektam jāveic arī būvuzrauga funkcijas, lai māja būtu pēc projekta.

Būvinženieris Latvijā studē 4,5 gadus un tad 3 gadus jānostrādā pie sertificēta būvinženiera. Būvinženieri iedalās būvdarbu vadītājos, būvekspertos un būvinženieros.

Būvdarbu vadītājs uzrauga būvdarbus, lai tiktu ievērotas konstrukcijas, kontrolē būvniecības procesu.

Būvinženieris saņem rasējumus un veic aprēķinus sākot no pamatiem, kādus materiālus un konstrukcijas izmantos, lai būtu racionāli, ar vismazāko materiālu daudzumu panākt lielāko efektivitāti, viss tiek aprēķināts datorā ar speciālas datorprogrammas palīdzību,  piemeram, Ēģiptes piramīdas nav celtas racionāli.

Būveksperta pienākums ir meklēt ēkā nepilnības, kas pieļautas būvniecības procesā un kas pie tā vainīgs. Ir jāpārzina būvfizika.

Jurģis kā vides pieejamības eksperts Apeironā strāda  jau trešo gadu, ikdienā viņa darbs ir sadarbība ar arhitektiem un būvniekiem. I ir jāmāk lasīt rasējumus un jāizprot būvniecības process kā tāds. Ir gadījumi, kad nevar nodrošināt vides pieejamību, tad tiek meklēti kompromisa varianti. Kad ir pārliecināts arhitekts veidot kā ir jābūt , tad nākamais uzdevums ir pārbaudīt kā veikta būvniecība un tās kvalitāte

Apeirona vides pieejamības ekspertiem bieži sanāk apsekot tualetes, kuru parasti nav, vai nav ievērotas vides pieejamības prasības. Bieži gadās, ka uzstādītie rokturi ir pavisam formāli un neizturīgi piestiprināti pie reģipša sienas.  Jurģis vienmēr uz tiem atspiežas – un gadījies, ka rokturis nolūzt. It kā kaitniecība, telpu īpašnieki par to nepriecājas, kas notiktu tad, ja uz nepareizi piestiprināta roktura atbalstītos īsts cilvēks ar invaliditāti un nokristu zemē kopā ar rokturi? Tad šis cilvēks iegūtu vēl papildus traumas.

Augstskolā, kurā sagatavo arhitektus un būvinženierus,  nav tāda priekšmeta kā vides pieejamība. Tādēļ arī saprašana par to ir ļoti zemā līmenī.

Uz Apeironu daudzi nāk konsultēties, tai skaitā arī Rīgas dome ir konsultējusies jaunās Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesā , arī pie jaunās VID ēkas tapšanas esam bijuši klāt.

Apeirons cenšas virzīt Universālā dizaina principus Latvijā, jo videi ir jābūt arī skaistai un estētiskai.

Likumdošanā sadaļa par vides pieejamības ievērošanu ir pievienota tikai pateicoties Apeironam un tāpēc likumdošana ir sakārtota. Vienkārši dzīvē tā netiek ievērota.

Ceturtdien, 29. maijā Apeirons sadarbībā ar Latvijas dzelzceļu un Baby Room ir uzsācis jaunu, pozitīvu pieejamības kampaņu par pieejamām vietām Latvijā, un izveidota jauna mobilā aplikācija „Mapeirons”. Vairāku gadu laikā ir savākta informācija , apsekoti daudzi un dažādi objekti visā Latvijā un nonācām pie domas, ka jāizveido pieejamības karte. Karte jau ir izveidota Apeirona mājas lapā, bet attīstoties tehnoloģijām,  tika nolemts izveidot mobilo aplikāciju, ar kuras palīdzību varēs atrast pieejamu objektu konkrētā vietā, kur cilvēkam nepieciešams. Visus šos objektus Apeirons būs pārbaudījis. Šo aplikāciju izveidoja brīvprātīgais Apeirona darbinieks no Spānijas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Toms
2015-07-21 14:13:38
Interesanta perspektīva uz lietām. p.s. sveiciens no http://gvbirojs.lv/
Vārds: *
Komentārs: *