Apeirona diskusiju klubiņā viesis no Azerbaidžāņu kopienas
7.novembrī notikā pēdējā diskusija šajā gadā. Mūsu viesis bija Aidins Askerovs no Latvijas Azerbaidžānu kopienas,

Azerbaidžāņu Latvijā nav daudz - tikai nepilni divi tūkstoši. , bet 1959. gadā Latvijā dzīvoja 324 azerbaidžāņu. Lielākā daļa azerbaidžāņu, tāpat kā daudzu citu bijušās Padomju Savienības republiku iedzīvotāji, Latvijā ieradās padomju laikā - iesaukti obligātajā kara dienestā, nosūtīti vai savervēti darbam rūpnīcās un kolhozos. Tolaik viņu šeit bija vismaz divas reizes vairāk, taču, mainoties laikiem un sākoties Atmodai, liela daļa devās atpakaļ uz dzimteni.

 Šobrīd Latvijā aug trešā azerbaidžāņu paaudze. Ir svētdienas skola, kur var apgūt azerbaidžāņu valodu. Daudz jauno azerbaidžāņu mācas Rīgas Tehniskajā universitātē un Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, bet daļa no viņiem pēc augstskolas beigšanas brauc dzīvot uz etnisko dzimteni – Azerbaidžānu. Tomēr 60% no tagad Latvijā dzīvojošajiem azerbaidžāņiem sastāda jauna paaudze.

Azerbaidžānas vārds saistās ar seno Zīda ceļu. Divdesmitā gadsimta sākumā ar Azerbaidžānu bija saistīti daudzu izcilu latviešu kultūras un mākslas darbinieku dzīves gājumi — ilgus gadus tur darbojās rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis, rakstīja un gleznoja Jānis Jaunsudrabiņš, uz dzīvi bija apmetušies rakstnieki Pāvils Rozītis, Sudraba Edžus, Jānis Vainovskis un Augusts Bērce, vairākus mēnešus ciemojās Andrejs Upītis, vietējā Latviešu biedrībā darbojās vēlākais izcilais diplomāts un ārlietu ministrs Antons Balodis, austrumu motīvus Baku ielās tvēra gleznotājs Jāzeps Grosvalds, bet turienes operā diriģēja Jāzeps Mediņš. LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā atrodamas pastkartes, kuras uz Baku, Balahāniem Ernestam Birzniekam-Upītim sūtījuši vairāki tā laika literāti, Jāņa Jaunsudrabiņa Baku rīkotās gleznu izstādes afiša un citi interesanti materiāli.

Ar Azerbaidžānu saistīti vairāku Latvijas Universitātes profesoru un pasniedzēju likteņi — mikrobiologs Jānis Lūsis no 1920. gada bija jaunatvērtās Baku Universitātes Bakterioloģijas un vispārējās patoloģijas katedras vadītājs, profesors Jānis Kupcis strādājis Zurnabadas bakterioloģiskajā stacijā, LU docents Nikolajs Tranzē piedalījās ornitoloģijas ekspedīcijā Baku guberņas Ļenkoranas apriņķī, botāniķis Auseklis Veģis Pirmā Pasaules kara laikā mācījies Baku 1. reālskolā, dabaszinātņu profesors Heinrihs Leonhards Skuja savulaik Baku strādāja par tehniķi-zīmētāju.

Mūsdienās Latvija uztur aktīvu dialogu ar Azerbaidžānu abu valstu vadītāju, ekspertu, sabiedrisko darbinieku tikšanos un konsultāciju līmenī.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *