Diskusiju klubiņā viesojās Armēņu kultūras centra pārstāvis Aleksandrs Gerojans
Turpinās mūsu diskusiju klubiņa sarunas ar mazākumtautību pārstāvjiem. 17. oktobrī bija tikšanās Aleksandru Gerojanu no Armēņu kultūras biedrības.

Jautājām viesim, ka tiek uzturēti kontakti ar armēņiem Latvijā, kā armēņi šeit dzīvo, kā jūtas, kāda ir ikdiena..

Labdien, esmu ļoti priecīgs par uzaicinājumu! – saka mūsu viesis Aleksandrs Gerojans. Pēc mēneša mums būs nozīmīga diena, jo tiks svinēta 25.gadu jubileja, kopš ir dibināts Armēņu kultūras centrs Latvijā. Tas notika 1988.gada 30.novembrī, bijušajā Dzelzceļnieku jeb tagad Maskavas namā. Visi bija priecīgi par iespēju dibināt kultūras centru, jo Latvijā, Rīgā dzīvo daudzu tautību cilvēki. Toreiz, pirms 25 gadiem notika sanāksme 500 cilvēku sastāvā, jo ļaudīm bija tīri cilvēciska ziņkāre, kas šeit Latvijā dzīvo. Tāpēc bija iemesls sanākt kopā un nodibināt Armēņu kopienu, ko šodien pārstāvu es, Aleksandrs Gerojans.

Esmu arī redaktors – izdodu žurnālu Ararat un laikrakstu Žuravļ (Dzērve, kas simbolizē to, ka armēņi ir izsijāti pa visu pasauli), lobējot savas nacionālās intereses pasaulē.

Armēnija ir sena zeme, ar slaveno Ararata kalnu, kurā atrasts senā Noasa šķirsta vraks. Mūsu valsts atrodas Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Armēnija dibināta 1918.gadā, tāpat kā Latvija! Taču jau 1922.gadā Armēniju anektēja PSRS. Suverenitāti atguvām 1991.gadā..

Tagad mūsu kalns Ararats atrodas Turkcijas teritorijā, stāsta Aleksandrs Gerojans. Tas ir kā dzīvam cilvēkam izraut sirdi. Es ceru, ka Ararats tiks atgūts Armēnijai!

Aleksandrs Gerojans mums stāsta par traģisko genocīdu pret armēņu tautu, kad notika vairāk nekā miljona armēņu tautības iedzīvotāju masveida slepkavības, ar cilvēku izsūtījumiem no dzimtenes un iedzīves izpostīšanu. Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915. gada 24.aprīli, kad osmaņu amatpersonas Konstantinopolē apcietināja dažus sabiedrībā pazīstamus armēņus. Piespiedu izlikšanai bija pakļauti visi, neskatoties uz vecumu vai dzimumu, bērni, vecīši, sievietes. Mūsdienās 21 valsts šo prettiesisko rīcību oficiāli ir atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē. 24.aprīlis šodien ir vispasaules armēņu sēru diena, kad pieminam karā kritušos 1,2 miljonus nevainīgu armēņu tautības cilvēku!

Latvijā, Spilves lidostā, ka arī Mangaļsalā tika filmēta filma "Ararats", kas ir filma filmā, kuras pamatā ir vēsturiski notikumi 1915.g. - 1917.gadā, kad noticis Osmaņu impērijas asiņainais genocīds pret armēņu tautu. Dramatiskos notikumus Kanādas režisors Atoms Egojans sasaista ar epizodēm no mūsdienām, stāsta Aleksandrs Gerojans, arī es piedalījos filmēšanas masu skatos, un filmēšanās laikā iegūtā pieredze bija ļoti interesanta..

Kopš 1994.gada Armēnijā ir ne kara, ne miera stāvoklis – jau 19 gadus ilgst pamiera stāvoklis!

Šodien Latvijā dzīvo aptuveni 3000 armēņu. Pēc kara bija tikai 33ģimenes Latvijā, taču  armēņi pabeidza skolas, strādāja, apprecējās, izveidoja ģimenes un palika šeit Latvijā. Te dzīvo daudzas ļoti inteliģentas personības – pianisti, vijolnieki, mākslinieki, žurnālisti, ārsti, dziedātāji, ražotāji, uzņēmēji, u.c. Armēņi ir ļoti draudzīga kopiena.

90-tajos gados Rīgas Dome Armēņu kopienai izsniedza zemi, zemes gabalu – Armēņu baznīcas būvei! Taču pašus baznīcas būvei paredzētos līdzekļus saziedoja tauta. Baznīcu cēla ilgi, un zemi zem tās, ko sākumā likās mums uzdāvāja – vēlāk izpirka no RD, un mums atdāvināja kāda armēņu ģimene. Armēņu baznīca – ir apustuļu baznīca, kas ir ļoti tuva pareizticīgajiem. 301. gadā par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību – Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kura ieviesusi šo reliģiju. Nāciet pie mums svētdienās plkst.12:00 uz baznīcu! Laipni aicinām!

Latvijā esam ieveduši savu nacionālo virtuvi! Mūsu tautas mīl līdzīgus ēdienus, esam ieveduši šašliku, hašu un daudzus citus gardumus..

Aleksandrs Gerojans mums rāda savis rediģēto žurnālu ar rakstiem un daudzām fotogrāfijām, kurās redzama cieša saikne ar armēņu un latviešu tautu, ar pazīstamiem cilvēkiem Latvijā, kā arī vietām, pieminekļiem Latvijā un draudzīgo armēņu saimi. Stāsts bija patiesi interesants!

Esmu izdevis arī 12 grāmatas, par ko 1992.gadā saņēmu goda medaļu, ar ko ļoti lepojos!

Mūsu ikdiena ir saistīta arī ar armēņu studentiem, kas studē Rēzeknē, sporta klubu Spartak-Jurmala futbola komandu, ka arī pasaulē – filmā Gladiators, tiek atskaņota armēņu komponista mūzika. Vai jūs zināt, ka arī slavenā dziedātāja Šēra ir armēniete, un dziedātājs Filips Kirkorovs ir armēnis no tēva puses, kaut gan pats Filips to spītīgi noliedz, sevi piedēvējot bulgāriem..

Aleksandrs Gerojana kungs pastāsta mums par armēņu svētku dienām, kas tiek svinētas baznīcā, jo tur ir lielas telpas, krāšņa zāle, svētdienas skola: svētki tiek svinēti kā lielas ģimenes lokā!

Liels, sirsnīgs „Paldies” par uzmanību, - pateicībā mums saka Aleksandrs Gerojana kungs!

Pateicāmies viesim par bagātīgo stāsījumu, un gaidīsim jaunas un interesantas tikšanās mūsu klubiņā!

 

Pierakstīja Ilona Gridņeva.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Arsen
2017-04-19 07:17:03
Ne visi armēņi ir cienījami http://www.krapnieki.org/armen-vartanyan-i13627
Vārds: *
Komentārs: *