Tikšanās ar Uzbeku biedrību.
Visi tiekam laipni sagaidīti mūsu „Apeirona”, Lielajā zālē, ar kafiju, tēju, sarūpētiem pīrādziņiem un konfektēm. Diskusiju klubiņā oktobra vēsajās dienās, šodien ir iespīdējusi saulīte!

Mūsu diskusiju klubiņa dvēselīte Irīna uzrunā viesus: „Patīkami atkal satikties! Paldies, ka esat zinātkāri, ka vēlaties izzināt mazākumtautību vērtības, sadzīvi un kultūras bagātības, ka vēlaties būt ar mums, satikties, un apēst kādu pīrādziņu ar tēju! Šogad mēs esam tikušies ar daudziem mazākumtautību pārstāvjiem. Pie mums šodien viesojas Latvijas Uzbeku kultūras biedrības „NUR” priekšsēdētājs Alims Abdusaidovs. Mēs vēlamies zināt no Jūsu stāsta visu par uzbekiem, kā par vienkāršiem cilvēkiem, tā arī par uzbeku nacionālo, kultūras vērtībām, tradīcijām, arī par reģionālajām īpatnībām, par visu atšķirīgo, ko mēs zinām šeit Latvijā, kā uzbeki dzīvo, kādas problēmas tos skar, kas notiek labs un ko mēs vēl nezinām..”

„Vai es esmu līdzīgs uzbekiem?..” mums jautā Alima kungs. Tad viņš uzliek galvā uzbeku nacionālo vīru galvassegu – melnu, mazu cilindrveidīgu cepurīti, un tiešām, ir saskatāms uzbeku cilvēka tēls! „Es esmu Eiropas Komisijas eksperts Latvijā..” Mums stāsta Alima kungs. „Mani raksti tiek publicēti Briselē. Mani sauc Alims, un man ir 60 gadi. Mans tēvs ir uzbeks, māte krieviete, un manos mazbērniņos ir tikai mazs procents no uzbeku asinīm. Esmu strādājis kā armijas kara žurnālists. Daudz karojis esmu. Pēc 6 gadiem 1992.gadā es atvaļinājos no sava žurnālista darba. Palikām dzīvot Latvijā. Mana sieva ir krieviete, man ir 2 bērni, meitai ir divi bērni, bet dēls ir neprecēts, viņš strādā par kara diplomātu Uzbekijā. Esmu nepilsonis šeit, saņemu Krievijas pensiju. Es strādāju sešās lielās nacionālās organizācijās.”

Uzbekistāna svin 21.gadadienu neatkarībai 1.septembrī. Par godu šim notikumam mums Alima kungs uzdāvina kalendāru 2013.gadam, kurā ir lielas bildes ar bērnu fotogrāfijām nacionālajos tērpos – Bērni mūsu nākotne, kā arī nacionālie ēdieni ar krāšņiem attēliem. Mēs tiekam ielūgti ciemos uz Uzbekistānu, un Alima kungs mums dāvā Uzbekistānas karti, un vizītkarte Latvijā ir apvienība NUR – Uzbeku kultūras centrs Latvijā! No 2003.gada mēs esam nodibinājušies, nu jau strādājam 10 gadus Latvijā! 90-jos gados bija pirmie smagie gadi, kas tika veiksmīgi pārdzīvoti.

Uzbeku kultūras centra sastāvu veido tikai 25 cilvēki! Nolēmām, ka paliks tikai aktīvākie, tie, kas piedalās un iesaistās, tāpēc esam reģistrējušies 25 locekļi, aktīvie biedri. Agrāk mūsu kopienā bijām 100 cilvēku, bet kad vajadzēja kvorumu, ieradās tika 40 cilvēku, tātad – kvorums nevarēja notikt.

200 uzbeku uzņēmēju ir iegādājušies nekustamos īpašumus Latvijā, lai šeit īslaicīgi uzturētos ar atļaujām, taču šos ļaudis mēs neiesaistām un neuzskatām par uzbeku kopienas locekļiem. Viņi arī paši nevēlas izgaismoties, būt uzmanības centrā. Mūsu redzeslokā ir uzbeku studenti, jaunieši, kas mācās Latvijā, angļu valodā, Baltijas Akadēmijā.

Divos vārdos par Uzbeku kultūras centra uzdevumiem: 1) saglabāt nacionālās tradīcijas, kultūras tradīcijas, vēstures mantojumu, valodu! 2) patriotisma, mīlestības un lepnuma audzināšana pret savu dzimteni Uzbekistānu! 3) Latvijā dzīvojošo uzbeku sociālo interešu aizstāvēšanu, ciešu kontaktu veidošana ar Uzbekistānu un Latviju..

2000.gadā Latvijā tika izveidota Svētdienas skola – kur mācījām bērniem vēsturi, ģeogrāfiju, tradīcijas, nacionālo uzbeku pavārmākslu.. 2004.gadā mūsu Svētdienas skolā Latvijā ieradās Uzbekija Prezidents, kas jautāja, kāda palīdzība mums nepieciešama skolai. Skolai trūka mācību grāmatu, literatūras, nacionālo apģērbu. Pēc 2 nedēļām Uzbekijas Prezidents atlidoja uz Latviju un mums visu uzdāvināja! Alimo kungs uzbeku bērniem skolā pats mācīja uzbeku sarunvalodu, ar bukletiņu palīdzību, kurā bija latīņu alfabēts uzbekiem, kā arī vienkārši teikumi, kurus var pielietot, piemēram, aizbraucot uz Uzbekiju.

Šodien Svētdienas skola ir aizvērta, jo mums šeit Latvijā nav bērnu, bet, kad atkal nāks jaunā bērnu paaudze, mēs skolu atkal atvērsim!

Uzbekijā visi cilvēki prot runāt krieviski, arī angliski. Mūsdienās uzbeku jauniešiem iesaka doties studēt uz Latviju, jo šeit ir labāk, un pēc studijām var doties uz Eiropu. Latvijā šodien ir 200 studējošo jauniešu.

Naudas līdzekļus Uzbekijas kultūras centrs nekad nav lūdzis, jo sponsorus veiksmīgi rod tepat Latvijā. Alima kungs stāsta, ka viņš Latvijā dzīvo jau vairāk kā 30 gadus, un tāpēc pazīst uzņēmējus, kam iespējams lūgt finansiālu palīdzību, sadarbošanās iespējas.

Uzbekistānas svētku dienas:

1.janvāris Jaunais gads;

8.marts Sieviešu diena; Mātes diena;

1.septembris Neatkarības diena;

1.oktobris skolotāju diena;

8.decembris Konstitūcijas pieņemšanas diena; un protams Navruz, 21.martā, tas ir Jaungads, kad mostas pavasaris – Navruzu uzbeki svin 10 dienas – visā pasaulē musulmaņi iet ciemos cits pie cita, tīra māju, dāvina dāvanas, cienā ar plovu uz ielas visus, svinības notiek pa maziem Mahaļiem (Mahaļa – rajons, kvartāls, pārvalde). Mahaļā visi viens otru zina, visi ir radinieki. Mahaļas sistēma pēdējā laikā tikai pieaug spēkā, stiprinās un kļūst ciešāka.

Uzbekistānā dzimstības pieaugums ir 3,5 miljoni – trešā lielākā iedzīvotāju dzimstība pasaulē.

Uzbekistānā cilvēki mīl darbu, mīļi sagaida viesus, gatavo gardus ēdienus, viscilvēcīgākie cilvēki pasaulē, kam stingri ieaudzināts un nodots gēnos no paaudzes paaudzē būt cilvēcīgiem, cienīt un godāt vecākos, nekad nepaņemt svešu mantu, jaunieši nekad nestrīdas, nepārtrauc runātāju sarunas laikā, nesēž ar vecākiem ļaudīm, ja tas nav ļauts, ģimenē bērni cienī vecākus, nekad nerunā pretī, klausās un paklausa – vecāka vārds ir likums!

Uzbekistāna sastāv no 12 pavalstīm, un kā 12 baltas zvaigznītes tās atspoguļotas Uzbekistānas valsts karogā. Uzbekistānā dzīvo ap 100 nacionalitātēm, mazākumtautībām. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir arī Uzbekistānas apstrādes un rūpniecības centrs, tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs tuksnesī.

Alima kungs rāda mums krāsainas fotogrāfijas un dalās ar pieredzi un iespaidiem, kas gūti dažādos kongresos, tikšanās un svētku reizēs..

Alima kungs mums saka, ka patiesībā visām mazākumtautībām uzdevumi ir vienādi!..

Paldies!

Gaidīsim jaunas un ļoti interesantas diskusijas mūsu klubiņā!

 

Pierakstīja Ilona Gridņeva.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *