Par tikšanos ar Latvija Vācu savienības priekšsēdētāju.
5.septembrī diskusiju klubiņa dalībnieki sapulcējās "Apeirona" konferenču zālē, kur pie mums viesos bija ieradusies Latvijas Vācu savienības priekšsēdētāja Ainas Balaško kundze.

Sasveicinoties ar viesiem Aina Balaško kundze teica: "Labvakar! Jūtos Jums ļoti piederīga! Diemžēl mūsu Diskusiju klubiņa dvēselei Irīnai ir gadījusies tehniska ķibele, tāpēc šodien viņas nebūs. Es runāšu latviski - varbūt pāris vārdiņus iztulkošu krieviski, jo šodien runāsim Valsts valodā! Man ir ļoti patīkami šeit būt! Iepazīsimies! Esmu tas cilvēks, ka aizsāka ideju par mazākumtautību organizācijām Latvijā, jo šīs mazākumtautības var palīdzēt Jums!"

A.Balaško kundze mums atnesa divas lielas, skaistas, šogad izdotas grāmatas par Latvijas saistību ar Vāciju. Grāmatā ir skaistas fotogrāfijas par vācu arhitektūru - ar mājām Latvijā, kurām druši vien daudzi ir gājuši garām. Grāmata stāsta par pašiem arhitektiem, tajā atrodams stāsts par mazākumtautībām Latvijā un citām, ļoti interesantām lietām, un mēs apsolījāmies šo grāmatu izskatīt un nodot lasīšanai no rokas rokā.

Ainas .Balaško kundze stāstija, ka Latvijā šodien dzīvo apmēram 5000 vāciešu, taču agrāk viņu bija ap 6500. Ir vācieši, kuriem viens no vecākiem ir vācietis, bet otrs – latvietis.

Vācieši un latvieši kopā dzīvojuši jau 800 gadu, tāpēc viņi bijuši ne tikai mūsu kungi, bet ar atstājuši bagātu mantojumu.

Šodien vāciešu Latvijā palicis ļoti maz, taču, lai tie nepazustu pavisam - ir nodibinātas Latvijas - Vācu biedrības, un tās ir visā Latvijā. Vācu biedrības piedalās dažādu pilsētu un Dziesmu svētkos. Liela loma ir degsmes pilnajam laikam, kad mazākumtautības attapās, ka tām pašām jāpierāda sevi šeit, sava valoda, etniskā vērtība un viss, kas tām dārgs. Šajā laikā vācieši piedalījās visas Latvijas sabiedriskajā dzīvē un izdeva arī literatūru. 1. lielā grāmata - stāsta par ievērojamiem cilvēkiem - par cilvēkiem, kuriem ir paliekoša nozīme vēsturē, un par tiem, kas palikuši uz dzīvi Latvijā. Un otra grāmata ir par Vācu arhitektūru. Abās šajās grāmatās ir rakstīts arī par mazākumtautībām.

Mēs dzīvojam Baltijas jūras krastā, un mūsu zemes pamatiedzīvotāji ir lībieši, vēlāk nāca ceļotāji, mākslinieki, bēgļi, kā arī vienkārši mīlētāji. Latvijā ir ļoti raibs etniskais sastāvs – saskaitīti 155 tautību iedzīvotāji! Saskaņā ar saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 070 371, cilvēku, no kuriem 4,6 procenti ir vācieši.

1939.gadā, kad tika parakstīts Hitlera-Rībentropa pakts, -vāciešus sasēdināja uz kuģiem un veda prom no Latvijas. Tā gan nebija izsūtīšana, tā bija repatriācija.

Vācu kultūras zīmes ir rodamas mūzikā, arhitektūrā, literatūrā, mākslā. Vācijai ir raksturīga karnevālu rīkošana. Alberta ielā Rīgā apskatāma vācu arhitektūra.

Latvijas Vācu apvienības atrodamas vairākās Latvijas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā, Dobelē, un biedrību galvenais uzdevums ir apzināties savu tautu un celt un veicināt tās pašapziņu.

Kad 1990. gada maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarība, šeit tika atvērts Gētes institūts. Gētes institūts Rīgā piedāvā plašu programmu vācu valodas apguvei un kultūras iepazīšanai. Tiek veicināta vācu valodas apguve ārzemēs un aktīva iesaistīšanās starptautiskajā sadarbībā kultūras jomā. Gētes institūts ir Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūts, kas darbojas visā pasaulē. Šis institūts ir kā burvju sala, un tas Latvijā parādījās pirmais ar modernu tehniku, bagātu filmu klāstu. Vācu savienībai Latvijā ir pašiem sava avīze, radio, baznīca, skola, radioraidījumi, savi svētki, tradīcijas, dziesmas un dejas, ēdiens un dzēriens, prieks un bagātības...

Nobeigumā Ainas Balaško kundze teica: "Ja Jums ir svētki, un ja Jūs vēlaties, mēs – Vācu biedrība - ieradīsimies pie Jums ar koncertu, atnesot cienastā mūsu nacionālo ēdienu - šmolu –

Dāvinātās grāmatas atrodas mūsu Apeirona telpās pie Irinas, un visi interesenti tiek aicināti tās izlasīt!

Uz drīzu tikšanos kādā no mūsu nākamajiem Diskusiju klubiņiem! Gaidīsim Jūs Kr.Valdemāra ielā 38 k.1, Rīgā! Nākošā tikšanās paredzēta 19. septembrī.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *