Tikšanās ar Latvijas Tatāru biedrības „IDEĻ” priekšsēdētāju Rinatu Ahunovu.
4. jūlijā, pašā vasaras vidū, Dziesmu un Deju svētku svinīgajā gaisotnē, Apeirona diskusiju klubiņā ieradās Tatāru biedrības priekšsēdētājs Rinats Ahunovs, tērpies savas tautas tērpa elementos: viņam bija vīriešu tautas tērpa vestīte un ar krāšņi rotātiem rakstiem darināta melna cilindrveidīga cepurīte.

R.Ahunova kungam tika uzdots ievadjautājums, lai viņš mums padalās ar savu pieredzi dzīvojot šeit, Latvijā. Kāda ir tatāru kultūras dzīve, notikumi ikdienā, savstarpējā attieksme utt., jo neko daudz par tatāriem mēs nezinām, kā tikai pāris sakāmvārdus un parunas, kas zīmīgi saistās ar tatāru tautu.

R.Ahunova kungs mums parādīja fotogrāfijas, kas bija iepriekš sagatavotas datorā, kā arī prezentāciju ar fotogrāfijām un stāstu. Mums tika demonstrēts foto ar Rīgas arhitektūru, kā arī foto no Briseles Alianses, kurā piedalījās arī tatāru pārstāvji, tika demonstrēti dažādi semināri, vispasaules kongress, tatāru brīvības cīnītāja piemineklis, Kazaņas kremļa baznīca, „Laika vārti”, kā arī fotogrāfijas ar tatāru tautai ļoti svarīgiem un nozīmīgiem svētkiem, kas simbolizē vasaras darbu noslēgumu – Sabantuijs, kas parasti tiek atzīmēts vasarā no maija sākuma līdz jūlijam. Sabantuja laikā tiek rīkoti lieli svētki ļaudīm, kas no daudzām mazām saimēm, sētām, sanāk visi kopā – jautri atzīmējot lielo vasaras dabu pabeigšanu. Sabantuja laikā tiek rīkotas dažādas spēles, jautras sacensības, piemēram :

            -skriešanās sacensības ar maisos;

            -cīnīšanās ar maisiem sēžot jānoturas pēc iespējas ilgāk uz „kustīgā āža”;

            -skriešanas sacensības turot koka karoti zobos, kurā ievietota ola;

            -piepildītā kefīra bļodā tikai ar muti jāizdabū priekšmets;

            -griežoties riņķī ap nūju, jātrāpa pa maisu;

            -kā arī brīvā vīru cīņa, kurā stiprākais iegūst brīvās cīņas meistara titulu;

            -kā arī citas jautras izdarības, un gardi svētku mielasti.

2012.gadā Sabantujis notika arī Latvijā, kurā piedalījās viesi arī no Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas. Uzstājās arī daudzi mākslinieki.

R.Ahunova kungs mums laipni pastāstīja, ka Tatāru kopienai šogad apritēja 25 gadi, kopš pastāvēšanas Latvijā. Tatāri apvienojās Tatāru kopienā, jo tas bija nepieciešams, lai saglabātu tatāru kultūru un valodu, apvienojās gan veci, gan jauni – vienā veselumā. R.Ahunova kungs mums stāsta, ka tatāriem Latvijā patīk dzīvot, viņi uzskata Latviju arī par savu dzimteni, un negrib doties prom nekur, bet dibināt labas attiecības ar citām tautām un latviešiem.

Tatāri nedala tautas – tie dzīvo ļoti draudzīgi, jo vēlas, lai pasaulē būtu miers, drošība un saskaņa.

Tatāri runā tatāru un krievu valodās — galvenā reliģija ir islāms. Mūsdienās lielākā tatāru minoritāte ir Krievijā — aptuveni 5,5 miljoni.

Pirmais islamticīgo tatāru ieceļošanas vilnis Latvijā sākās līdz ar Rīgas industrializāciju 19. gadsimta beigās. Šodien Latvijā dzīvo aptuveni 3000 tatāri.

R.Ahunova kungs mums pastāstīja, ka tatāriem ļoti svarīga vērtība un vienmēr jātur godā un labā piemiņā tatāru dzimtas kapi. 1890. gadā tika izveidoti Musulmaņu kapi, senākā musulmaņu kapsēta ir Miķeļa kapos.

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara Latvijā ieceļoja tatāri no dažādām PSRS republikām.

Šodien tatāri drīkst brīvi pārvietoties Krievijas teritorijā, taču agrāk tiem tas bijis liegts.

R.Ahunova kungs mums stāsta, ka tatāriem dzimtā valoda ir kā himna! Un tatāru spēks nāk no dzimtas un no laukiem – jo tatāram ir ļoti grūti aizdoties prom no savas dzimtās sētas, laukiem. Kamēr tatāram ir lauki- tas ir tatāra spēks, tā mums pastāsta R.Ahunova kungs.

Tatāru alfabētā ir arābu burti. Vēlāk tika ieviests tjurku alfabēts, lai tekstu varētu rakstīt arī ar rakstāmmašīnu nevis tikai rokrakstā.

Mēs uzdodam jautājumu – Vai nav doma atvērt Tatāru skolu bērniem Latvijā? Uz ko mums R.Ahunova kungs atbild, ka tas ir grūti, jo ir maz skolotāju, kas pārvaldītu tatāru valodu un varētu to iemācīt bērniem, tas būtu ļoti finansiāli dārgs un grūti paveicams darbs. 1988.gadā Latvijā bijusi tatāru svētdienas skola, taču arī tā aizgājusi nebūtībā. Tāpēc ideju par skolu ir grūti realizēt.

R.Ahunova kungs mums pastāstīja, ka patieso tatāru vēsturi neviens nezina, jo Katrīna Otrā. piekļuva vēstures arhīvam un pārrakstīja to, iznīcinot patieso vēsturi. Tāpēc tatāri nezina savu vēsturi, jo tie bijuši kā subjekti, kurus ievietoja pēc nepieciešamības, kur vajadzēja, katrs dzird to, ko vēlas. Nav vēsturisku materiālu par tatāriem, un iespējams, ka 20-30 tautas jau ir sajaukušās vienā tatāru tautā.

R.Ahunova kungs mums saka, „Latvija ir mūsu mājas! Katram cilvēkam ir izvēle kā dzīvot, ar kādām vērtībām. Visiem jādzīvo mierīgā zemē, mierā, lai bērniem būtu drošas un draudzīgas mājas!”... Mēs atsveicinājāmies, R.Ahunova kungs tatāru valodā novēlēja mums priecīgus Dziesmu un deju svētkus un uzaicināja mūs nākošgad piedalīties Sabantuja svinībās!...

Tik ļoti daudzpusīga un interesanta bija mūsu tikšanās ar R.Ahunova kungu mūsu diskusiju klubiņā Apeironā! Mēs aicinām arī Jūs piedalīties kādā no mūsu nākamajām tikšanās reizēm ar interesantiem cilvēkiem! Sekojiet līdzi mūsu mājas lapā informācijai par tikšanās laiku un diskusijas tēmām!

 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *