Tikšanās ar Ebreju kopienas pārstāvi Gitu Umanovsku.
Ceturtdien, 6.jūnijā notika kārtējā diskusija Apeirona diskusiju klubiņā. Pie mums ieradās Gita Umanovska no Ebreju kopienas. Bija jautri!

2008. gadā Rīgas ebreju kopiena atzīmēja savu divdesmito gadadienu. 1988. gada rudenī Rīgā tika dibināta Latvijas Ebreju kultūras biedrība, bet 1992. gadā Latvijas Ebreju kultūras biedrība tika reorganizēta Rīgas Ebreju kopienā, kura pašlaik ar 8 tūkstošiem biedru ir lielākā ebreju kopiena Baltijā. Kopienas namā Skolas ielā 6, kas ir Rīgas ebreju dzīves centrs, strādā dažādas ebreju organizācijas, atrodas muzejs „Ebreji Latvijā”, bibliotēka, jauniešu un kopienas centrs, darbojas radošie kolektīvi, interešu klubi un studijas. Šajā namā notiek daudzveidīgas izglītības un kultūras programmas, izrādes, koncerti, izstādes, ebreju svētku svinēšana. Īpašu uzmanību Rīgas Ebreju kopiena pievērš ebreju kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai. Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko. Ir arī ebreju sociālais centrs, kurš sniedz palīdzību kopienas maznodrošinātajiem biedriem (2500 biedriem). Piemēram, mājas aprūpe ir nodrošināta 250 cilvēkiem, tiek dalītas pārtikas kartiņas trūcīgajiem, daļēji tiek palīdzēts apmaksāt apkures rēķinus. Ebreji ir ilgdzīvotāju tauta un sasniedz ļoti cienījamu vecumu.

Ebreji ieradās Latvijā apmēram pirms 450 gadiem. Pirmās apmetnes radās XVI gs. beigās Kurzemē. Kurzemes hercogi atbalstīja ebreju pārcelšanos, jo viņiem vajadzēja aizņēmumus un cilvēkus, kas bija spējīgi pārvaldīt finanšu lietas. Tas bija īpaši pamanāms hercoga Jēkaba laikos, kurš uzticēja ebrejiem muitas nodevas un nodokļus. XVIII gs. daudzi talantīgi amatnieki, zinātnieki un juvelieri pārcēlās no Vācijas uz Kurzemi, un XIX gs. vidū Kurzemē dzīvoja 23 tūkstoši ebreju.

Nākošgad būs 250 gadu kopš ebrejiem atļāva uzturēties Rīgā (pirms tam tas bija aizliegts). Ļoti daudzi oficiāli dzīvoja Slokā (tuvākā vieta Rīgai, kur drīkstēja apmesties), bet strādāja Rīgā.

Pirmskara Latvijas teritoriju apdzīvoja apmēram 93000 ebreju. 1941. gada jūlija sākumā Latviju okupēja vācu karaspēks, un neilgā laikā desmitiem tūkstošu ebreju nogalināja. Latvijā ir pāri par 200 masu iznīcināšanas vietām, kur bojā gāja vairāk kā 70 tūkstoši Latvijas ebreju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu ebreju, ko uz Latviju pārvietoja no Vācijas, Austrijas, Čehoslovākijas, Ungārijas un citām Eiropas valstīm.

Pirmskara laikā Ludzā bija liela ebreju kopiena, bet tagad tur dzīvo tikai 13 ebreji.

Šobrīd Latvijā dzīvo apmēram 10 000 ebreju, pārsvarā Rīgā - 8 000 cilvēku, Liepājā un Daugavpilī - 200 cilvēku. Kopienas oficiāli reģistrētas 9 Latvijas pilsētās.

Ja pieskaramies jautājumam par antisemītismu. Tad viduslaikos antisemītismam bija ļoti spēcīga reliģiskā ietekme, jo visa kristīgā pasaule neatzina jūdaismu. Tas nozīmē to, ka ebreji neatzīst Kristu, bet joprojām gaida savu mesiju. Kā teica mūsu viesis- antisemītisms ir neārstējama slimība, bet kura ir apzināta tikai tad, kad cilvēks tērē tam savu laiku un naudu, lai cīnītos pret ebrejiem.

Kādēļ ebreji kopš seniem laikiem ir bijuši augļotāji? Vēsturiski tam ir tādas saknes, ka ebrejiem tika aizliegts pirkt zemi un īpašumus, viņi nedrīkstēja strādāt daudzus amatus. Tādēļ, lai izdzīvotu viņi atrada sev pieņemamu veidu - augļošanu. Arī tagad daudzas bankas pieder tieši ebrejiem.

Tagad ebrejiem Latvijā ir laba dzīve, viņi var mierīgi strādāt, izglītoties, attīstīt savu kultūru. Vienīgā problēma, kas ir ebrejiem Latvijā ir viņu īpašumu restitūcija, jo 40 gados nacionalizētos īpašumus vēl līdz šim brīdim negrib atdot ebreju kopienai, tika atdoti tikai reliģiskie īpašumi.

Gita Umanovska stāstīja arī anekdotes, kuras par viņas tautiešiem sacerētas ļoti daudz!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Varvara
2016-01-06 15:13:47
Labdien,kurā gadā šis raksts tika publicēts?
Varvara
2016-01-06 15:20:29
Labdien,kurā gadā šis raksts tika publicēts?
Vārds: *
Komentārs: *