Diskusiju klubiņa tikšanās ar Hosamu Abu Meri
25. aprīlī Apeirona klubiņā viesojās Arābu kultūras centra un Latvijas Libānas kultūras biedrību priekšsēdētājs Hosams Abu Meri. Viņš ir dzimis Libānā un 1993. gadā ieradies Latvijā, kur studēja Rīgas Stradiņa univeritātē. Ir precējies un divu meitu tēvs.

Hosams Abu Meri 1999. gadā beidza RSU ar ārsta grādu un 2004. gadā – LU Pēcdiploma izglītības institūtu, iegūstot gastroenterologa specialitāti, kurā strādā joprojām. 2007. gada novembrī viņam par īpašiem nopelniem tika piešķirta Latvijas pilsonība.

Hosams Abu Meri aktīvi darbojos dažādās nevalstiskajās organizācijās, jo uzskata, ka Latvijas nākotnei ir svarīga aktīva līdzdarbība kultūras un integrācijas jomās, tādēļ arī tika dibināts Arābu kultūras centrs, kura ietvaros tiek rīkoti  daudzi pasākumi, kas vērsti pret diskrimināciju un iestājas par iecietību, cilvēktiesību aizstāvību.

Padomju gados Latvijā dzīvoja ap 400-500 arābu, pārsvarā studenti, kuri Latvijā mācījās. Šobrīd Latvijā ir palikuši apmēram 80 arābu - patstāvīgie iedzīvotāji, pārsvarā bijušie studenti. Vairums no viņiem dzīvo Rīgā. Apmēram 30 arābu ir no Ēģiptes, ieprecējušies Latvijā.

Kā saka mūsu viesis: esmu gandrīz latvietis un uzskata, ka pamatnosacījums, lai integrētos Latvijā ir latviešu un krievu valodas zināšanas. 90% arābu Latvijā pārvalda latviešu valodu, un tikai daži uzskata, ka viņiem pietiek ar krievu valodu.

Arābu pasaulē ir 250 miljoni, bet arābu valodu pārzina pusmiljards pasaules iedzīvotāju. 70% arābu ir islāma reliģijas piekritēji, 20% kristiešu. Arābi pēc dabas ir ļoti labi un viesmīlīgi cilvēki un pretēji stereotipiem - nemaz nav agresīvi. Tomēr Tuvie austrumi mums visiem asociējas ar zonu, kur patstāvīgi jau 50 gadus notiek bruņoti konflikti un ļoti daudz kristiešu emigrē no savām valstīm. Arī Latvijai pēc 2011. gada nemieriem Ēģiptē, Irākā un Palestīnā ap 30-40 arābu ir prasījuši politisko patvērumu, bet tikai 3 cilvēkiem tas ir piešķirts. Tas tāpēc, ka šiem cilvēkiem Latvija nav padomā kā mītnes zeme, bet gan kā ceļš uz Šengenas zonu. Patvēruma meklētāji vislabprātāk brauc uz Skandināvijas valstīm, jo tur ir vislielākais sociālais atbalsts.

Arī naftas esamība veicina konfliktus un ietekmē visu pasauli. Kamēr Tuvo austrumu problēmas netiks atrisinātas, miera pasaulē nebūs.

Arābu tauta ir ļoti sena tauta, vēl 1000 gadu pirms Kristus dzimšanas jau bija, tādēļ ir izveidojušās ļoti senas tradīcijas un arābu ģimenes ir ļoti lielas un ļoti stipras, ir ieaudzināta spēcīga pienākuma apziņa vienam pret otru. Pats Hosams Abu Meri dzīvojot Latvijā jau 20 gadus, katru dienu vismaz stundu Skaipā runājas ar vecākiem un ar citiem radiem.

Runājot par invalīdu organizācijām, tad, piemēram, Libānā ir ļoti spēcīgas atbalsta organizācijas, kuras pat meklē ģimenēs cilvēkus ar invaliditāti, kuriem nepieciešams atbalsts. Arī valsts bez liekas birokrātijas labprāt atbalsta invalīdus, ja vien tas ir nepieciešams. Ar labdarību nodarbojas gan organizācijas, gan turīgie iedzīvotāji visa gada garumā, nav nepieciešams rīkot īpašas kampaņas.

 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *