Tikšanās ar Afrolatviskās asociācijas pārstāvi
Pirmais afrikānis Latvijā varēja parādīties ap 17.gadsimtu un, iespējams, tas bija vergs kādā no vācu baronu muižām. Tā kā Gambija un Tobago bija Kurzemes hercogistes kolonijas, latvieši, iespējams, saskārās ar afrikāņiem arī tolaik. Taču mūsdienu afrikāņu vēsture Latvijā sākās ap 1973.gadu, kad pirmie studenti no Āfrikas ieradās Rīgā, lai studētu Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā - tagadējā Rīgas Aviācijas universitātē.

11.aprīlī Apeirona diskusijas klubiņā  viesojās šīs universitātes absolvents no Āfrikas valsts Beninas - Alans Zeduikims, kurš iepazīstināja ar savu organizāciju Afrikāņu-latviešu asociāciju "Afrolat" , kurā apvienojušies afrikāņu izcelsmes cilvēki ar ģimenēm un tie, kuriem ir interese un simpātijas pret Āfriku. Asociācija ir dibināta 2004. gadā. Togad Latvijā dzīvoja apmēram 40-45 afrikāņu izcelsmes pilsoņu Taču, tā kā mūsu darba tirgus nav atvērts un ir grūti iekārtoties darbā, tad šobrīd ir palicis tikai 21 cilvēks, kas ir pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs. Viņu vidū ir pedagogi, programmētāji, ekonomisti, uzņēmēji, sportisti un mākslinieki. Vairāki no viņiem šeit ir apprecējušies un radījuši bērnus, tāpēc sāk veidoties jaunā paaudze, kas dzīvo latviešu-afrikāņu kultūras vidē. Vēl Latvijā mācās 25 studenti no Āfrikas, bet asociācijas biedri ir tikai patstāvīgie iedzīvotāji, izceļotāji no Nigērijas, Kamerūnas, Kongo u.c., kā arī 6 cilvēki no ASV. Dzīvojot Latvijā, ir jābūt gataviem rasisma izpausmēm, jo mūsu iedzīvotāji vēl nav gatavi psiholoģiski pieņemt tumšādainos iedzīvotājus.

Asociācija cenšas reizi gadā rīkot svētkus, lai popularizētu savu kultūru, bet, tā kā  nav nekāda valsts atbalsta, tad tas ir grūti izdarāms pie tik maza biedru skaita. Pagājušā gadā tika organizētas Āfrikas biznesa dienas, kurās stāstīja par biznesa iespējām Āfrikā.

Organizācijas mērķis ir palīdzēt afrikāņu izcelsmes iedzīvotājiem integrēties Latvijā, izskaust neiecietību un rasu diskrimināciju, kā arī iepazīstināt latviešus ar afrikāņu kultūru un vērtībām un veicināt sadarbību kultūras jomā starp Latviju un Āfriku.

Mūsu viesis nedaudz pastāstīja par sevi. Viņš jau 20 gadus ir precējies ar Latvijas vietējo iedzīvotāju, laulībā ir divi bērni. Dēls, kuram ir 19 gadi, studē un spēlē futbolu, meitiņa ir 11 gadus veca un aizraujas ar dejām. Bērni ir mulati, pārmantojuši gan mātes, gan tēva gēnus. Lai būtu vieglāk integrētie, bērni tiek audzināti tā, lai būtu labākie mācībās. Viņi pārvalda četras valodas - latviešu, krievu, angļu un franču valodu, kura ir Beninas oficiālā valsts valoda, kaut gan tēva dialektu nemāk. Mājās ģimene pa satelīta.TV bieži skatās Āfrikas TV kanālus.

Alans ir naturalizējies, pieņēmis Latvijas pilsonību, latviešu valodu vēl turpina apgūt. Nāk no daudzbērnu ģimenes, kurā bijuši 7 bērni. Mazliet pastāstīja par savu valsti Beninu, kura ir tik pat maza kā Latvija, atrodas okeāna piekrastē un nav ar pārāk karstu klimatu, vidējā gaisa temperatūra tur 25 grādi. Valsts valoda ir franču valoda un apmēram 20 dialekti. Līdz 5. klasei bērns var mācīties savā dialektā un franču valodā, bet tālāk – tikai franču valodā.

Runājot par atšķirībām Alans pieminēja, ka Latvijā bieži vien dominējošā ģimenē ir sieva, kas Āfrikas valstīs ir pilnīgi nepieņemami un Āfrikas valstīs ir izplatīta arī daudzsievība, ko gan var atkļauties tikai bagāti cilvēki: jo bagātāks, jo vairāk sievu. Uztura ziņā, Āfrikā ēd daudzus asus ēdienus, jo karstajā klimatā asie ēdieni nogalina baciļus. Alans trīs gadu laikā ir pieradis pie Latvijas klimata.

Alanam dzīves uzstādījums ir, ka dzīvojot citā valstī ir jācenšas nerādīt savas atšķirīgās īpašības, bet censties pielāgoties vietējām tradīcijām.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas fonda programmas ietvaros.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *