Pusceļa māja stāv tukša. Veselības un Labklājības ministrijas strīdas.
Nauda iztērēta, bet jēgas nekādas. Šo var teikt par trešdaļmiljonu vērtu būvi -- pusceļa māju, pie Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas. Nauda pusceļa mājas darba uzsākšanai tā arī nav atradusies ne Veselības ministrijai, ne Labklājības. Savukārt tās, katra savas atbildības ietvaros, kaļ aizvien jaunus plānus un koncepcijas, kā panākt, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem pārceltos no pansionātiem tuvāk patstāvīgai dzīvei. Mana kolēģe Inga Šņore, pētot šo tēmu secināja, ka valsts iestādēm vienprātība pazūd, tiklīdz jāatver savs maks

Par 300 000 latu izbūvētā un aprīkotā pusceļa māja pie Strenču slimnīcas jau ceturto gadu stāv tukša un nelietota, jo amatpersonām pa šo laiku tā arī nav izdevies atrast finansējumu mājas ikdienas uzturēšanai un lietošanai.

Savulaik Strenču psihoneiroloģiskās slimnīca bija ņēmusi vērā valdības pieņemtās Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanas pamatnostādnes un, uz tām balstoties, izbūvējusi un aprīkojusi pusceļa māju.

Šīs mājas uzturēšanai katru gadu gadu nepieciešami ne vairāk kā 30 tūkstoši latu. Tagad turpinās skaidrošanās – vai tā uzskatāma vēl par veselības aprūpi, vai jau sociālo pakalpojumu, kas attiecīgi maina finansējuma avotu – no Veselības ministrijas uz Labklājības.

«Tas ir brīnišķīgs projekts no vienas puses, jo ir plānots pārvirzīt no slimnīcas uz pusceļa māju (..) bet ir jautājums, kam īsti šis pakalpojums ir jāfinansē, un te ir sadūrušās šīs intereses, jo mēs uzskatām, ka tas nav klasisks veselības aprūpes pakalpojums, jo tur pacientam tiek mācītas sociālās prasmes, un vairāk tur būtu jāiesaista pašvaldība un, iespējams, jārunā ar Labklājības ministriju,» norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Tikām Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka par šo tēmu ļoti sen nav runāts: «Tā saruna varbūt bija pašā pirmajā brīdī – tad kad bija kaut kas radīts, tad nu sākām domāt, ko ar to radīto darīt. Bet, tā kā toreiz īsta risinājuma nebija, tad tā problēma arī tā palika, atklāts palika.»

Tā vietā no Strenču slimnīcas ik gadu uz pansionātiem ilgstošai aprūpei nosūta aptuveni 40 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem.

Toties Veselības ministrija gatavo kārtējo dokumentu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Tā īstenošanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta - apmēram 32 tūkstoši latu. Un arī šajā plānā iekļauta koncepcijas rakstīšana par pusceļa māju attīstīšanu. Bet ne finansējums jau esošai.

Tikām salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās pusceļa mājas, kas ir Labklājības ministrijas uzraudzībā. Bet šī ministrija savukārt sagatavojusies daudz plašākiem plāniem – tie ir samazināt veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo skaitu pat par divām trešdaļām jeb aptuveni trīs tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka pusceļa māju pakalpojums kļūs ievērojami svarīgāks.

Kas ir pusceļa māja?

Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). «Pusceļa māja» ir pārejas posms no sociālās aprūpes centra (SAC) uz patstāvīgu dzīvi. Te cilvēki, kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe, mācās sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. «Pusceļa mājā» māca plānot savu budžetu, arī izpratni par veselību un cilvēktiesības.

Tas ir sociāls pakalpojums, kura misija ir sociālo un sadzīves prasmju attīstīšana, atjaunošana un uzlabošana personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Cilvēkiem, kam garīgas slimības vai intelektuālas attīstības traucējumu, ilgstošas ārstēšanās psihiatriskās ārstniecības iestādē dēļ šo prasmju trūkst, vai tās ir pasliktinājušās, bet ir iespējams ko uzlabot, tās tiek trenētas. Tāpat tiek dota lielāka iespēja pašam uzņemties lielāku atbildību pār savu dzīvi, bet arī vairāk pienākumu, kā saņemot sociālās aprūpes pakalpojumus aprūpes centrā. Ja pašvaldība cilvēkam pēc tam piedāvā iespēju dzīvot grupu mājā, cilvēks vairs nav pasīvs, pilnībā valsts apgādāts pilsonis, bet gan ar nelielu personāla atbalstu pats gādā par sevi.

 

Vairāk lasiet šeit:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/456581-jauna_puscela_maja_strencos_stav_tuksa

Sižets LTV:

http://www.ltv.lv/zinas/latvija/valsts-pavalde/jauna-puscelja-maja-strenchos-stav-tuksha.a19111/


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *