Saeima pieņem jaunu rīcībspējas regulējumu
Saeima ceturtdien, 29.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Civillikumā un saistītajos likumos, ieviešot jaunu, starptautiskajām tiesību normām atbilstošu rīcībspējas regulējumu un tādējādi novēršot Civillikuma neatbilstību Satversmei un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

Izmaiņas likumos paredz atteikties no pilnīgas rīcībspējas atņemšanas, aizstājot to ar ierobežotas rīcībspējas institūtu. Saskaņā ar likuma jauno redakciju personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Likums paredz arī iespēju atsevišķos gadījumos nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma.

Personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.

Likums paredz, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu.

Ar Civillikuma izmaiņām tiek atcelti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums personām ar garīga rakstura traucējumiem atzīt un apstrīdēt paternitāti, kā arī slēgt laulības.

Civillikums pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas papildināts ar jaunu sadaļu par nākotnes pilnvarojumu. Ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, kad pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs savu darbību vadīt. Likums nosaka, ka pilnvarniekam jādarbojas pilnvarotāja interesēs.

Iespēja taisīt nākotnes pilnvarojumu ļaus pašai personai savlaicīgi atrisināt jautājumu par to, kas pārstāvēs viņas intereses gadījumā, ja tā zaudēs spēju pati izteikt savu gribu. Līdz ar to nebūs nepieciešams iesaistīt tiesu vai bāriņtiesu, lai nodibinātu aizgādnību.

Likuma grozījumos arī precizēta Civillikuma terminoloģija, atsakoties ar novecojušiem jēdzieniem lietošanas.

Savukārt Civilprocesa likuma grozījumos paredzēta kārtība, kā pārskatāmi spriedumi rīcībnespējas lietā, kas pieņemti līdz 2011.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu visu šādu lēmumu pakāpenisku pārskatīšanu atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Likumu izmaiņas attiecībā uz rīcībspējas institūta reformu, kas ietvertas Civillikuma, Civilprocesa likuma un Bāriņtiesu likuma grozījumos, stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. 

 www.saeima.lv


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *