Ir ieklausījušies - bet vajag vēl labāk! Situācija Liepājā.
Liepājā diezgan daudz tiek darīts vides pieejamības ziņā. bet, vai viss ir iznācis ideāli? par to pastāstīts Liepājas Neredzīgo biedrības portālā www.redzigaismu.lv un laikrakstā "Kurzemes Vārds".

Nepareizi ierīkota vadlīnija var aizvest neceļos 

"Liepāja pēdējā laikā ir sasparojusies, mūsos ir ieklausījušies. Tomēr ir dažas nianses, kuras vēl vajadzētu ievērot," saka vides pieejamības eksperts Andis Dzērve, kad "Kurzemes Vārds" lūdz viņu un vides pieejamības ekspertu Māri Ceiruli dabā izvērtēt, kāda ir vides pieejamība jaunajos Liepājā realizētajos projektos.

Rūpīgi, bet aplami

Māris uzreiz aicina aizbraukt uz Zirņu ielu, kamēr tā vēl nav pabeigta. Tur vairākos krustojumos viņš pievērš uzmanību tam, kā izveidots vadlīniju noslēgums. Nepareizi, viņš rāda, piemēram, Zirņu un Eduarda Veidenbauma ielas stūri. Vēlāk tāpat vēl vairākos citos Zirņu un šķērsielu krustojumos.

Vadlīnijas - baltās rievotās betona flīžu līnijas - ir iebūvētas visos jaunajos trotuāros Liepājā, būs ievērojuši pilsētnieki. Kontrastējošās, baltās līnijas paredzētas, lai palīdzētu orientēties vidē cilvēkiem ar redzes traucējumiem. "Tā ir līnija, kas vada," skaidro Māris, demonstrējot, kā, ar neredzīgā cilvēka balto spieķi atrodot ceļu balto flīžu gropītē, var tikt uz priekšu. Savukārt, ja cilvēkam vēl ir redzes atlikums, viņš balto līniju var saredzēt, un tā ir kā ceļvedis, turklāt tā palīdz neuzskriet dažādajiem šķēršļiem ceļā - stabiem, elektrības kastēm - bet apved tiem apkārt. 

Kad kvartāls beidzas, baltā līnija apraujas, un pēc tās nāk dzeltenas, pumpainas flīzes - to pumpiņas varam sataustīt pat ar kurpi vai zābaku. Tās norāda, ka ceļā ir pārmaiņas - klāt krustojums vai arī mainās maršruta virziens. "Jānostājas perpendikulāri un tad jāiet pāri. Bet, ja pumpainās flīzes novietotas lokā, kā šeit, tad tās vairs nerāda pareizu ceļu. Kas tur ir?" vaicā Māris, nostādamies uz pumpainajām flīzēm un ar roku rādot virzienu, kādu tās viņam rāda. Atbildam — pa diagonāli pāri krustojumam. Puslokā izvietotās dzeltenās flīzes mulsina un maldina, atzīst Māris, kurš ikdienā arī orientējas pēc vadlīnijām. Nepareizi izvietotās dzeltenās flīzes ir ievērotas arī kādā krustojumā pēc Brīvības ielas rekonstrukcijas. Turpretī teicams piemērs ir tepat netālu — Bērzu un E. Veidenbauma ielas stūrī, kur orientieri jaunbūvētajā krustojumā iekārtoti pareizi.

 "Neredzu citu iespēju, kā šīs vajadzības respektēt un ievērot. Grūti iedomāties situāciju, ka mēs neuztaisītu krustojumus tā, kā tas ir vajadzīgs," atzīst Zirņu ielas projekta vadītājs, domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis. "Nedomāju, ka nav iespējams to labot." Un tomēr viņš izvairās no konkrēta solījuma kļūdas labot, jo tādā gadījumā ietves krustojumos ir jāpārbruģē, un "nav skaidrs, kā to atrisināt, jo tas saistās ar finansējumu". V. Vitkovskis atzīst, ka Zirņu ielas projektā vides pieejamības prasības ir ieliktas un ņemtas vērā "pēc vislabākās gribas", jo tādu vadlīniju Latvijas būvnormatīvos vēl nav vispār. Kad pieejamības elementi iezīmēti projektā, jau esot ņemtas vērā ekspertu norādes. Kā novērst kļūmes, tikšot domāts.

Tiesa, "ielēcām pēdējā vagonā", atzīst abi eksperti. Vides pieejamība Zirņu ielas projektā iezīmēta pašā pēdējā brīdī pirms projekta akcepta. Tādā veidā arī radies kāds komisks pārpratums:

Zāļu ielā vadlīnija ir dzeltena, nevis, kā tas Liepājā pieņemts, balta. Dzeltena tādēļ, ka tehniskajā projektā tā iezīmēta ar dzeltenu flomasteru. Būvnieks esot nodomājis, ka līnijai jābūt dzeltenai, un pasūtījis vadlīnijas ķieģelīšus saules krāsā, pastāsta M. Ceirulis. 

V.Vitkovskis piebilst, ka, nododot jaunās ielas ekspluatācijā, Būvinspekcijai ir jāprasa ari vides pieejamības ekspertu M. Ceiruļa un A.Dzērves akcepts.

Pieejamība ir jaunums

Izpratne par universālo dizainu jeb par vides pieejamību visiem mainās un pilnveidojas, atzīst A. Dzērve un M. Ceirulis. Viņiem universālā dizaina jēdziens ir vēl tikai astoņus gadus vecs, kad par to runāts pieredzes braucienā Norvēģijā.  Turpinājums bijis mācībās Itālijā pēc dažiem gadiem, kur Andis sapratis, ka viņi ar savu vēlmi ari Liepājā radīt, "pilsētu visiem" nav vientuļi. Ir tiesa - vēl nav daudz valstu, kurās ir šādas vadlīnijas kā Liepājas jaunajos projektos.

Abi norāda uz vēl kādu problēmu: uz ietvju sliekšņiem, kas izveidojas ielu krustojumos. Zirņu ielā vēl gan nevar spriest, cik augsti tie būs, jo vēl jāklāj asfalta virskārta. Tomēr ceļu būvnieka - firmas "Binders" - projektu vadītājs Jānis Fedotovs "Kurzemes Vārdam" jau sacīja, ka divu centimetru palēciens būs. M. Ceirulis un A. Dzērve jau ir panākuši, ka daudzviet citur pilsētā trotuāru nobrauktuves tiek izveidotas bez jebkāda sliekšņa. Būvnormatīvos paredzēts - tas drīkst būt robežās starp nulli un diviem centimetriem. Kāpēc tad būvnieki vienmēr izvēlas to augstāko, viņš nesaprot. Savukārt V. Vitkovskis apgalvo, ka Zirņu ielā nebūšot gan to divu centimetru, bet gan zemāks slieksnītis.

"Pozitīvi, ka Liepājā ir labā griba. Liepāja mācās. Mēs tiekam uzklausīti visās pilsētas struktūrvienībās. Vide uzlabojas. "Liepāja ir paraugs citām pilsētām, tāpēc te nedrīkst būvēt nepareizi," Māris uztraucas, "citādi citi iemācīsies veidot pieejamību kļūdaini.

  No simt 1. grupas redzes invalīdiem 25 procentiem cilvēku redzama vien tumsa - viņi ir akli.

  Pārējiem ir redzes atlikums, un viņi var saskatīt vadlīniju, kas ir drošs, pastāvīgs orientieris. Pārējie orientieri - māju krāsojums, zālīte, žogi - ir mainīgi un nav droši.

  Avots: Māris Ceirulis.

 

Publikācija no laikraksta "Kurzemes Vārds"

Pirmdien, 2012. gada 17. septembrī

Nora Driķe


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *