29. februāris – Reto slimību diena un pulmonālā hipertensija
Eiropas Savienības dalībvalstīs par retu slimību sauc jebkuru slimību, ar kuru slimo mazāk nekā pieci cilvēki no 10 000. Vairums pacientu cieš no vēl retākām slimībām — tādām, ar ko slimo 1 no 100 000 cilvēkiem. Tiek uzskatīts, ka pašlaik Eiropas Savienībā ir izplatītas 5000-8000 retās slimības, no kurām cieš 6-8 % iedzīvotāju, tātad no 27 līdz 36 miljoniem cilvēku.

Retās slimības ir parasti hronisku, progresējošu gaitu un nopietni ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. vairākumā gadījumu radot smagus un hroniskus veselības traucējumus. Saslimšanas pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā  no dzimšanas līdz sirmam vecumam.

Aptuveni 75% no tām skar bērnus. 80% reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes, pārējās(ap 20%)- reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, autoimūnās slimības, iedzimtas malformācijas, toksiskas un infekcijas slimības.

2012.gada 29.februārī jau piekto gadu tiks atzīmēta Starptautiskā Reto slimību diena. Šogad tā noritēs ar devīzi: "Reti, bet spēcīga kopā" un akcentēta uz „Solidaritāti”, koncentrējoties uz to, cik svarīga ir sadarbība un savstarpējs atbalsts šajā jomā. Visā pasaulē, reto slimību pacientu organizācijas un to partneri apvienos spēkus, lai veicinātu informētību par retajām slimībām.

Šogad Latvija šogad kļuvusi par vienu no 14 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur 29. februārī, atzīmējot Reto slimību dienu, norisināsies pulmonālajai hipertensijai veltīta informatīvā kampaņa.

Šī retā slimība ir viena no bīstamākajām hroniskajām saslimšanām, kas saistīta ar asinsspiediena paaugstināšanos plaušu artērijās un ietekmē gan plaušu funkciju, gan sirdsdarbību. Saslimušajiem un viņu tuviniekiem nereti jāsaskaras ar neprecīzām un ļoti novēlotām diagnozēm. Bieži vien pulmonālā arteriālā hipertensija tiek sajaukta ar tuberkulozi, bronhītu, bronhiālo astmu vai plaušu karsoni.

Visas dienas garumā četros populārākajos Rīgas lielveikalos – "Origo", "Molā", "Galerijā Centrs" un "Alfā" – īpaši sagatavots personāls apmeklētājiem dalīs simboliskus suvenīrus un informatīvus bukletus, kā arī atbildēs uz interesentu jautājumiem.

Mediķi konstatējuši, ka Latvijā tā atklāta tikai aptuveni katram ceturtajam saslimušajam, lai arī diagnosticējama ar mūsu valstī labi zināmu metodi – ehokardiogrāfiju. Iemesls tam ir informācijas trūkums sabiedrībā un arī mediķu vidū.

Visiem pulmonālās hipertensijas tipiem raksturīgs elpas trūkums, zilganas lūpas un pastāvīga noguruma sajūta. Pareizā diagnoze bieži tiek uzstādīta novēloti, kad pacientiem jau ir grūti veikt vienkāršas ikdienas darbības, vai pat netiek uzstādīta nemaz, un tas viņiem maksā daudzus dzīves gadus. Mirstība slimniekiem ar pulmonālo arteriālo hipertensiju sasniedz pat augstākus rādītājus nekā ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un kolorektālo vēzi. Medikamentu izmaksas vairākumam pacientu kompensē valsts. Taču kompensācijas summa nereti ir nepietiekama un pacientu veselība atkarīga no farmācijas kompāniju labvēlības.

www.vm.gov.lv

 


Komentāri
kaspers
2012-02-27 18:19:24
Kā tad īsti ir - pulmonolārā vai pulmonālā? Virsrakstā viens, rakstā cits.
Sandra
2012-03-01 16:29:23
Pa radio speciālisti stāstīja par bezmaksas medikamentiem un aprūpi bērniem, arī ar retajām slimībām? Mums gan viss ir par maksu , gan medikamenti, gan asins analīzes ir valsts neapmaksāto sarakstā! Nevienam neinteresē ka tas attiecas uz bērnu?! Kam lai tic?
Ieva
2012-03-17 09:29:28
pulmonālā hipertensija - gan virsrakstā, gan rakstā ir korekti minēts slimības nosaukums.
Vārds: *
Komentārs: *