Tikšanās ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Viktoriju Paņko
Trešdien 12.oktobrī notika kārtēja diskusija Apeirona diskusiju klubiņā. Mēs tikāmies ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Veroniku Paņko.
Dzimtsarakstu nodaļa pavada cilvēkus visas dzīves gaitā – no piedzimšanas dienas līdz nāvei.

Latvijā darbojas 124 dzimtsarakstu nodaļas un 4 nodaļas Rīgā. Reģistros glabājas arhīvu dati no 1921. gadā.

Rīgas nodaļās glabājas dati no Rīgas rajona, kā arī no vēstniecībām ārvalstīs.

Dzimtsarakstu nodaļa piedāvā tādus pakalpojumus kā dzimšanas reģistrāciju, paternitātes noteikšanu, laulības reģistrāciju, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, miršanas reģistrāciju, civilstāvokļa reģistru papildināšanu, reģistru labošanu un anulēšanu, apliecību izsniegšanu ( arī atkārtoti), izziņu izsniegšanu, kāzu jubileju svinīgu atzīmēšanu, sniedz konsultācijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jautājumos.

 

2010. gadā reģistrētas 3500 laulības, puse no kurām tika reģistrētas baznīcās. Tagad laulības reģistrācijai 700 dažādu konfesijas  baznīcās ir juridisks spēks. Pēc laulības reģistrācijas mācītājs 14-dienu laikā paziņo dzimtsarakstu nodaļu par laulību un tiek izdarīta reģistrācija reģistrā. Ar to ir dažreiz kuriozi gadījumi, kad pāris nāk dzimtsarakstu nodaļā reģistrēt bērnu, bet reģistra neskaitās viņu laulība tādēļ, ka mācītājs aizmirsa nosūtīt paziņojumu par laulību baznīcā. Var atzīmēt, ka šķiršanas pēc laulības baznīcas un dzimtsarakstu nodaļas ir vienādas.

Laulību var reģistrēt jebkura nodaļā, neatkarīgi no savas deklarētas dzīves vietas, iesniedzot 1 mēnesi iepriekš iesniegumu, bet termiņu var samazināt individuāli.

Laulība ir noteikta no 18 gadu vecuma, bet pēc vecāku iesnieguma var samazināt vecumu par 2 gadiem.

Jaunu uzvārdu pēc laulības pēc izvēles var reģistrēt vai nu sieva, vai vīrs. Iespējams pieņemt arī dubultu uzvārdu.

Ja viens no pieteikuma iesniedzējiem ir ārzemnieks, viņam jāsaņem atļauja laulībai. Vajadzīga vīza, kā arī izziņa no savas valsts par ģimenes stāvoklī. Ja mūsu pilsonis grib precēties ārzemēs, Pilsoņu un migrācijas pārvalde izdod izziņu par ģimenes stāvokli.

500 laulībās viens no laulātājiem bija ārzemnieks. Bet ja Latvijas pilsonis reģistrē savu laulību ārzemēs, mēs par to nesaņemam nekādu informāciju no valsts, kurā notiek laulība. Pašam pilsonim jāinformē mūs par laulības faktu.

No š.g. maija laulības šķiršanu var noformēt arī pie notāra, ne tikai tiesā. Tiesas spriedums tagad nozīmē laulības šķiršanu. Tiesa informāciju par šķiršanos sūta uz dzimtsarakstu nodaļā, kur šķiršanos atzīmē reģistrā.

 

Pagājušā gadā Rīgā reģistrēti 7392 bērni, no tiem 2700 bērnu tēvs labprātīgi ierakstīja savu uzvārdu, bet puse no šiem bērniem nav dzimuši laulībā un tas ir ļoti satraucējošs fakts. Bērnu var reģistrēt gan pie vecākiem, gan tur, kur piedzimis bērns. Bērniem var dod 2 vārdus, kas agrāk nebija atļauts. Un ja ir 1 vārds, jebkurā laikā var pievienot 2 vārdu. Populārākie sieviešu vārdi tagad ir Anastasija, Anna, Alise, Kristīne, Helēna, Nikola. Vīriešu – Arturs, Mārtiņš, Deniss, Nikita. Atgriežas un senie  vārdi, kā, piemēram, Emīlija un Jāzeps. Un vienmēr ir vecāki, kas dod saviem bērniem savādākus, neparastus vārdus: Gonorata, Fortuna, Morgana, Žizi, Dalija, Darins, Burtrams un citi. Vēlāk šos vārdus bērni var mainīt.

Ir iespējams mainīt arī uzvārdus un tautību. Par šo pakalpojumu ir jāmaksā.

Tautību var nomainīt 2 vecāku paaudžu robežās.

Jā izmaina vārdu, jāmaksā nodeva 50 Ls apmērā, ja uzvārdu – 100 Ls. Pēc šķiršanās var pieņemt savu veco uzvārdu.

Ļoti reti dzimtsarakstu nodaļa maina dzimumu pēc ārsta izziņas. Tādos gadījumos uzvārdu maina no sieviešu dzimtes uz vīriešu, vai otrādi.

Bijušās PSRS izdotās dzimšanas apliecības ES valstīs ir nederīgas, tās vajag apmainīt pret ES apliecību.

Arhīva dokumentiem ir liela nozīme. Precīzi dati ir vajadzīgi adoptētajiem bērniem, ja viņi vēlas noskaidrot īstos vecākus, paternitātes noteikšanai, u.tml.Bet datu bāze datorizēta tikai no 1993. gada, jo nepietiek finansējuma, lai datorizētu visu arhīvu.

Veronika Paņko pastāstīja arī, ka dažreiz var rasties pārpratumi tāpēc, ka dažādos dokumentos personu vārdos lietoti atšķirīgi burti, piemēram, Arturs un Artūrs.

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki agrāk vārdu Oto rakstīja ar vienu „t”, taču pret to protestēja vecāki, kuri gribēja saukt savu bērnu par Otto. Nesen bija tiesas spriedums, ar kuru noteica, ka vecāki var likt bērnam arī vārdu ar diviem „t”.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *