Saeimas deputātu kandidāti atbild uz jautājumiem
Pasaulē un Latvijā tiek atzīmēta vesela virkne dažādu personu grupu dienas – piemēram, 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena, 21. marts – Starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena, 17. maijs – Starptautiskā diena pret homofobiju un transfobiju, 1. oktobris – Starptautiskā veco ļaužu diena 3. decembris – Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena. Vai Jūs uzskatāt, ka minētās personu grupas cieš no diskriminācijas Latvijā? Ja jā, tad ko Jūs kā Saeimas deputāts/e darītu, lai uzlabotu šo personu grupu dzīves kvalitāti?

“Pēdējā partija”: Pēdējās partijas deputātu kandidātiem ir vienota nostāja jomās, kuras skartas biedrības „LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka”” uzdotajos jautājumos. Mūsu programmā esam ierakstījuši savu uzskatu par to, ka cieņai pret katru Latvijas iedzīvotāju visā to daudzveidībā, neatkarīgi no cilvēku etniskās izcelsmes, dzimtās valodas, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, veselības stāvokļa vai citām pazīmēm, jābūt Saeimas pieņemto lēmumu pamatā.

Diemžēl diskriminācija pēc dažādām pazīmēm, t.sk. dzimuma, etniskās izcelsmes, rases, vecuma, seksuālās orientācijas un invaliditātes, ir Latvijas realitāte. Bieži ir vērojamas arī citas neiecietības izpausmes, piemēram, naidīgi un pazemojoši izteikumi no politiķiem, žurnālistiem un citiem. Aizskartie cilvēki bieži nezina savas tiesības vai baidās/nevēlas tās īstenot, jo netic, ka tiesību aizskārums tiks novērsts, bet pārkāpējs – sodīts.

Lai efektīvi cīnītos ar diskrimināciju un citām neiecietības izpausmēm, deputātiem (un citām publiskām personām) jārāda personiskais piemērs, asi reaģējot uz jebkurām neiecietības  izpausmēm. Turpmāk būtu nepieciešams novērst jau šobrīd konstatētos trūkumus normatīvajā regulējumā (piemēram, jāaizliedz diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata arī dzīves jomās ārpus nodarbinātības). Būtiski ir ņemt vērā NVO, kuras pārstāv sabiedrības mazāk aizsargāto grupu viedokļus, to apkopoto informāciju un priekšlikumus par veicamajām darbībām, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti, un pieņemt atbilstošus lēmumus. Tāpat svarīgi ir informēt plašāku sabiedrību (t.sk. citus Saeimas deputātus) par problēmām, ar kurām ikdienā sastopas dažādu sabiedrības grupu cilvēki.

Jadviga Neilande (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”): Jā diemžēl Latvijā ir sabiedrības grupas, kas cieš no diskriminācijas. Sabiedrība ir ļoti neiecietīga pret cilvēkiem, kas ir citādāki un mazaizsargāti – māmiņām ar zīdaiņiem, veciem slimiem cilvēkiem, invalīdiem un cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu un arī cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju.

Lai gan daudzos likumos ir iestrādātas normas, kas aizliedz diskrimināciju, tomēr par šiem jautājumiem ir jārunā atklāti ar sabiedrību. Likums ir tikai tiesisks instruments, bet tas nespēj nodrošināt cilvēcisku attieksmi pret citādajiem.

Par šo jautājumu ir jāsāk runāt jau bērnudārzos un skolā, kā arī reliģiskajās organizācijās. Tas ir ētikas jautājums. Un pieaugušajiem ir grūti iemācīt cieņu pret cilvēku, ja tas to nav redzējis skolā.

Tādēļ es šo jautājumu pārrunātu ar Izglītības ministriju un iesaistītu arī Baznīcu.

Atis Lejiņš (Vienotība): Nedomāju, ka ir īpaša diskriminācija pret cilvēku grupām, piemēram, invalīdiem. Jautājums vienkārši ir par to, cik daudz ir domāts par viņu īpašām vajadzībām. Tas nācis līdzi no padomju laikiem. Tagad jau šis stāvoklis pakāpeniski tiek risināts, to var redzēt kaut vai uz ietvēm, kur tagad ar ratiņiem ir vieglāk pārvietoties, krustojumos. Arī jaunajos autobusos ir labāka situācija, vismaz zīdaiņiem ratiņos. Jaunakos vilcienos varēs iekāpt gan veci cilvēki, gan tie, kam ir invaliditāte, gan vecāki ar bērnu ratiņiem.  Arī daudzās iestādēs tagad ir slīpie celiņi gar kāpņu malām. Pat Saeimas deputātu galvenā ēkā šovasar beidzot iebūvēs pacēlāju!

 

Ervins Labanovskis (Vienotība): Diskriminācija pastāv. Bieži vien tā nav apzināta, bet slēpjas mūsu dzīves uztverē un kulturtelpā, uzvedības sociālajos modeļos, ko bieži vien paši neuztveram kā apzinātu diskrimināciju. Par dzimuma nevienlīdzības izskaušanu es personīgi atbalstītu nelielu kvotu ieviešanu dažādās valsts pārvaldes institūcijās, nosakot minimālo obligāto „Gender balance”. Rasu iecietība ir jāaudzina jau skolās, kā arī ar laiku notiekošā migrācija ir jāatspoguļo nevis kā drauds, bet kā iespējas.

Veco ļaužu problēma bieži vien sakņojās to nespējā konkurēt darba tirgū, tādēļ ir jāveicina mūžizglītības pieejamība, kā arī darba un socializēšanās iespējas arī pēc pensijas vecumā.

Savukārt cilvēku ar „ipašām vajadzībām” (vēlētos šādu formulējumu lietot nevis invaliditāti) problēmu kopums ir kompleks un risināms kopā ar to pārstāvošām NVO. Šiem cilvēkiem jānodrošina kustību brīvība, lai viņi pēc iespējas mazāk sajustos savādāki ( tas lielā mērā ir pašvaldību uzdevums, taču arī valsts var daudz, ko darīt, lai ši jautājumi tiktu risināti efektīvāk). Tāpat jānodrošina pieeja un konkurētspēja darba tirgū.

Ilze Viņķele (Vienotība): Nav šaubu, ka atsevišķas sabiedrības grupas Latvijā tiek diskriminētas. Uzskatu, ka Saeimas deputāta pienākums ir strādāt, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, likvidējot šķēršļus, kas veicina atšķirīgu attieksmi pret atsevišķām sabiedrības grupām. Tāpat uzskatu par nepieciešamu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas veicinātu atsevišķu sabiedrības grupu pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā.

Krišjānis Bušs (Vienotība): Neesmu iedziļinājies šajā problemātikā, tomēr cik ir runāts ar ekspertiem, apzinos, ka diskriminācija ir aktuāls jautājums Latvijā. Tādēļ apņemos atbalstīt iniciatīvas, kas būs vērstas uz vienlīdzīgākas un atvērtākas sabiedrības veidošanos.

Krišjānis Liepiņš (Vienotība): Manuprāt, problēmas ir ar vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem – valsts, pašvaldību, izglītības, kultūras iestādes, kā arī dažādi citi infrastruktūras objekti šiem cilvēkiem nav pieejami nepārvaramu šķēršļu dēļ. Te pieskaitāmas arī ietvju nobrauktuves, kas bieži pat jaunbūvētām/remontētām ietvēm izbūvētas „ķeksīša pēc”. Kaut ir arī labi piemēri, bieži uzbrauktuves ir par stāvu vai par šauru, durvis par šauru un grūti attaisāmas. Kā Saeimas deputāts es pārskatītu būvnormatīvus, lai šādas izbūves reāli atbilstu cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām, kā arī panāktu likumu izmaiņas, lai jauni būvniecības projekti netiktu apstiprināti/pieņemti ekspluatācijā bez šādām vai ar neatbilstošām izbūvēm, kā arī noteiktu, kas ir atbildīgs par šo normatīvu ievērošanu.

Lolita Čigāne (Vienotība): Uzskatu, ka visas šīs grupas, lielas vai mazas cieš no izteiktākas vai mazāk izteiktas, formālākas vai neformālākas diskriminācijas. Tas ir saistīts ar iecietības un atvērtības trūkumu sabiedrībā. Ja tikšu ievēlēta kā deputāte, ar savu attieksmi mēģināšu demonstrēt iecietību un atvērtību dažādībai, tajā skaitā cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālu orientāciju. No konkrētām iniciatīvām, vēlos panākt sieviešu pārstāvniecības kvotas politisko partiju sarakstos, jo ir Saeimas frakcijas, piemēram, Saskaņas centrs, kur nekad nav bijusi neviena sieviete.

Rasma Kārkliņa (Vienotība): Par pieminētajām sociālajām grupām ir atšķirīga attieksme sabiedrībā. Noteikti ir jāveicina izpratne caur komunikāciju sabiedrībā par dažādo sabiedrības grupu vērtībām, vajadzīgām un priekšstatiem. Esmu liela pilsoniskās sabiedrībās aizstāve un jau 10. Saeimā aizsāku darbu pie NVO un sabiedrības plašāku iesaistīšanu Saeimas darbā, piemēram, NVO pārstāvju piedalīšanās komisiju sēdēs, likumprojektu savlaicīga pieejamība iedzīvotājiem internetā, Saeimas mājas lapas uzlabošana u.c. Lai uzlabotu šo grupu dzīves kvalitāti, būtu daudz ciešāk jāsadarbojas ar šo grupu NVO pārstāvjiem un Saeimas deputātiem.

Uģis Rotbergs (Vienotība): Latvijā vēl daudz darāmā, lai izveidotu iecietīgu un iekļaujošu sabiedrību. To pierāda zemais/neesošais diskusiju līmenis, naidīgie un nievājošie komentāri interneta vidē. Deputātam redzu divas iespējas – veidot likumdošanas bāzi vienlīdzības nodrošināšanai un ar personisko piemēru veicināt iecietību, toleranci.

Veiko Spolītis (Vienotība): Latvijas kalendārs šobrīd ir greizs, tāpēc ar svinamo dienu iekļaušanu kalendārā nekas nebūs līdzēts. Par sieviešu diskrimināciju šodien varam runāt atalgojuma sfērā, kura būs jārisina gadījumā ja Marta vai kāda cita sieviešu interešu organizācija izteiks savu piedāvājumu. Minoritāšu (jo sevišķi rasu, etnisko un seksuālo minoritāšu) grupas tiek diskriminētas, un lielākā problēma ir Latvijas sabiedrības aizspriedumainība un ksenofobija. To risinātu pirmkārt ar šīs problemātikas pacelšanu publiskajās diskusijās (rising public awareness), un sadarbībā ar šo grupu interešu aizstāvjiem (Jūsu gadījumā Mozaīku) piedāvājot attiecīgās rīcībpolitikas, lai izskaustu diskrimināciju un nodrošinātu šo grupu dzīves kvalitāti, kura būtu līdzvērtīgu sabiedrības vairākumam.

Rihards Eigims (Zaļo un Zemnieku savienība): Uzskatu, ka Jūsu minētās personu grupas necieš no diskriminācijas Latvijā. Es, gan kā Saeimas deputāts, gan kā cilvēks cienu un respektēju minētās personas.

Boriss Cilevičs (Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”): Ja, es uzskatu, ka Latvijā diemžēl diskriminācija pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes, piederības minoritāšu grupai vai seksuālās identitātes pazīmēm ir vēl plaši izplatīta. Es kā Saeimas deputāts, pirmkārt, centos (un centīšos, ja tikšu ievēlēts vēlreiz) veicināt pretdiskriminācijas likumdošanas pilnveidošanu, ieskaitot diskriminācijas aizlieguma piemērošanas jomas paplašināšanu. Otrkārt, centīšos izmantot deputāta amatu, lai skaidrotu diskriminācijas, neiecietības un aizspriedumu kaitīgumu visai sabiedrībai, ieskaitot vairākuma grupas. Abos šajos darba virzienos ir nepieciešama cieša sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, īpaši ar NVO, kas pārstāv šo mazaizsargāto grupu intereses.

“Zatlera Reformu partija”: ZRP apzinās, ka vairākas grupas mūsu sabiedrībā ikdienā, it īpaši darba attiecību jomā,  sastopas ar diskrimināciju vai diskriminācijas riskiem. Valsts ir atbildīga par pretdiskriminācijas politikas veidošanu, stiprinot normatīvo bāzi, izvirzot pretdiskriminācijas uzstādījumus valsts pārvaldē un izglītības sistēmā, kā arī atbalstot konkrētus pret diskrimināciju vērstus pasākumus un projektus. ZRP atbalstīs šādu aktīvu valsts nostāju un ir atvērta dialogam un sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām šajā jautājumā.

 

Pilns teksts šeit:

 


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *