Tikšanās ar Rīgas Pieminekļu aģentūras direktoru Gunti Gailīti
Apvienības „Apeirons” telpās 20. jūlijā notika kārtējā tikšanās ar Rīgas domes darbiniekiem. Šoreiz pie mums viesojās Rīgas pieminekļu aģentūras direktors, bijušais ilggadīgais Latvijas Nacionālās operas režisors Guntis Gailītis.

Guntis Gailītis bija režisors vairākām Nacionālā teātra izrādēm. Viņa vadībā iestudētas tādas izrādes kā Gaetano Doniceti "Mīlas dzēriens", Džuzepes Verdi "Rigoleto", "Traviata", "Nabuko" un citi darbi. Bet brīvajā laikā Guntis Gailītis dzīvo Zosēnos, kur nolēmis izveidot pirmajai latviešu operai „Baņuta” veidotu parku. Viņš ir šīs operas libreta autora radinieks.

Kopš 2006. gada Guntis Gailītis ir Rīgas pieminekļu aģentūras direktors. Šī aģentūra ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, kas īsteno pilsētas sabiedrisko pieminekļu saglabāšanas politiku - kultūrvēsturisku un valstiski nozīmīgu pieminekļu apzināšanu, uzturēšanu, restaurēšanu un citas aktivitātes, kas saistītas ar šo objektu aprūpi un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Īpaša nozīme aģentūras darbībā tiek veltīta Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem.

Rīgā ir pāri simtam dažādu pieminekļu. Ir valsts nozīmes pieminekļi (piemēram, Brīvības piemineklis, Brāļu kapi), pašvaldības pieminekļi (apmēram 100) un privātie. Ne visi vēl ir apzināti. Daudzi pieminekļi tiek restaurēti (piemēram, autotanku rotas piemineklis „Bruņmašīna”), citi vēl gaida savu kārtu. Problēmas rada arī tas, ka daudzi pieminekļi atrodas uz privātās zemes. Vēl pret citiem ir neviennozīmīga sabiedrības attieksme, piemēram, pret Uzvaras parka memoriālu. No privātajiem pieminekļiem pozitīva attieksme ir pret Gomberga finansēto pirmā Rīgas mēra Džordža Armitsteda ģimenes pieminekli pie operas, taču Pēteris Pirmais stāv kādā sētā aiz žoga.

Guntis Gailītis pastāstīja par pieminekļu tīrīšanu un restaurāciju. Uzzinājām, ka bēdīgi slavenajiem čurātājiem pie Brīvības pieminekļa jāmaksā ne tikai soda nauda, bet vēl 150 Ls apdrošinātājiem. Dārgs prieks!

Vai Brāļu kapi ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti? Pagaidām vēl ne visai. Tāpēc ir nodibināti kontakti ar apvienības „Apeirons” ekspertu Aigaru Boli.

Ar ko atšķiras piemineklis no vides objekta, kādu pēdējā laikā saradies ļoti daudz? Piemineklim ir arhitekts. Vides objektiem, instalācijām, mūžs ir īsāks, dažkārt tie parādās tikai kādu akciju laikā un vēlāk tiek novākti.

Kas notiek ar „Runājošajiem akmeņiem”, par kuru izveidošanu kādreiz samaksāta barga summa un pārprogrammēšana, lai franču valodā runājošie akmeņi iemācītos latviski, arī maksātu daudz? Vēl nav zināms...

Interesanti, ka Gailīša kungs nezināja, kas par dīvainu objektu atrodas Bolderājā pie „Latvijas finiera”, vai tas ir piemineklis, vai kas cits. Interesanti, cik šādu vēl neapzinātu pieminekļu vai vides objektu vēl varētu sameklēt?

Tika izteikts priekšlikums: ja Ventspilī un daudzās citās pilsētās ir tādi vides objekti kā govis vai ziloņi, kāpēc kas līdzīgs nevarētu būt arī Rīgā? Varbūt ne govis, bet, piemēram, gaiļi vai stārķi...

Tā, ka viena no diskusijas dalībniecēm bija viesojusies Baņutas parkā, tika izteikts lūgums pastāstīt arī par šo vietu. Kā zināms, nekur nav tik krāšņi un „īsti” Līgo svētki, kādi tiek rīkoti Piebalgā. Ne velti vairākas reizes tieši Zosēnos ir viesojusies arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Augstu kalnā tiek sakurts ugunskurs, no kalna lejā ripināts uguns rats.

Baņutas parkā tiek atjaunots vecais krogs, ierīkota Prezidentes klētiņa un galvenais – te ir skatuve brīvdabas uzvedumiem. Ir noticis operas „Baņuta” koncertuzvedums un daudz kas cits. Parka iekārtošana vēl turpinās.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *