Tikšanās ar RD Vides un mājokļa departamenta darbiniecēm.
11.maijā notika kārtējā diskusija ar Rīgas domes Vides un mājokļa departamenta vadītāju Kristīnu Liepiņu un Pārvaldes tiesiskā regulējuma vadītāju Vinetu Dārznieci.

Līdz 2009. gada bija divi departamenti – Komunālais un Vides departaments - kurus apvienoja ar nosaukumu „Mājokļu un vides departaments”. Šī departamenta kompetencē ir Dzīvokļu pārvalde un dzīvokļu jautājumi, Vides pārvalde, Kapsētu pārvalde un Apsaimniekošanas pārvalde. Kopumā tur strādā 100 darbinieki. Jautājumu apjoms ir diezgan liels, jo bija apvienoti ne tikai Departamenti, bet arī to funkcijas. Visu informāciju par Departamenta darbu var atrast mājas lapā http://mvd.riga.lv/lv/. Departamentā ir juridiskā konsultācija, pieejama un cilvēkiem ar invaliditāti, kur var saņemt konsultācijas par visiem Departamenta darba jautājumiem. Un protams, var rakstīt iesniegumus, uz kuru jautājumiem tiks meklēts risinājums.

Kapsētu pārvaldes darbību Rīgā regulē Īpaši Saistošie Noteikumi Nr.449, kas regulē kapsētu darbību Rīgā un Rīgas domes lēmumi par Mājokļu un vides departamenta maksas pakalpojumiem. 1. un 2. grupas invalīdiem, uzrādot apliecību, ir atļauts atstāt automašīnas kapsētas teritorijās, kas nav atļauts pārējām personām.

Vides departamenta jautājumu klāsts ir arī diezgan liels. Tur nosaka un gaismas un ūdeņu kvalitāti, suņu un citu dzīvnieku uzturēšanas noteikumus, apstādījumu uzturēšanu. Ir Īpaši saistošie ir noteikumi Nr.57, kurās nosaka, kā 1. un 2. grupas invalīdi ir atbrīvoti no suņu uzturēšanas nodevas.

Apsaimniekošanas pārvaldes publisko pakalpojumu klāsts ir plašāks nekā iepriekš stāstītais, un ir lielāka interese no iedzīvotāju puses. Jautājumus, kuros departaments var palīdzēt iedzīvotājiem, var sadalīt trijās lielās grupās.

Māju pārvaldnieks ir pašvaldības darbinieks. Departamenta kompetencē ir vērtēt, vai pārvaldnieks rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Cilvēki parasti nezina vai pārprot, ka pašvaldība var ietekmēt tikai tos jautājumos šajā nozarē, kas atteicas uz pašvaldības īpašuma valdījumu vai pārvaldīšanā esošā mājā. Protams, vispārīgas konsultācijas var saņemt jebkuros jautājumos. Bet departaments nevar risināt dzīvokļu īpašniekus strīdus ar kooperatīviem, biedrībām, sabiedrībām, ar jebkuru personu, kas pārvalda māju tāpēc, kā īpašnieki paši ir izvēlējušies citu pārvaldnieku. Tas ir privātsektors un tur departaments palīdzēt nevar. Bet, kas attiecas uz pašvaldības pārvaldnieku, mēs esam otra instance, kurā var griezties. Ja māja pieder pašvaldībai un māja ir privatizēta, tad pēc likuma pašvaldība turpina pārvaldīt māju tik ilgi, kamēr mājas īpašnieki nepārņem mājas pārvaldīšanas tiesības.

Līdz šīm bija 15 namu pārvaldes, bet tagad pēc sabiedrības reorganizācijas visas pārvaldes ir apvienotas vienā kapitālsabiedrībā SIA „Rīgas Namu pārvaldnieks”. Šajā SIA ir 15 iecirkņi, un praktiskais darbs notiek tāpat, kā bija līdz šīm. Iecirkņu nosaukumi palikuši vecie, bet tagad administratīvajai kārtībai ir jābūt vienkāršākai. Arī normatīvo aktu traktējumiem šobrīd vajadzētu būt vienādiem, jo bija lielas problēmas ar to, kā agrāk katra namu pārvalde strādāja pēc saviem noteikumiem. Tātad, jā ir kādas problēmas vai pretenzijas pret namu pārvaldīšanu, pirmkārt jāvēršas pie „Namu pārvaldnieka”. Ja tur negūstat pozitīvo rezultātu, tad jāgriežas Departamentā, kuram ir kontroles funkcijas.

Kādā veidā izpaužas šī kontrole? Protams, tiesiskā situācija nav vienkārša. Piemēram, Jūs griatat pasūdzēties par „Rīgas Namu pārvaldnieku” un domājat, ka departaments atcels „Rīgas Namu pārvaldnieka” lēmumu vai rīkojumu. Protams, tā nenotiek. Šīs pārvaldnieks ir kapitālsabiedrība „ Rīgas Namu pārvaldnieks” un departamenta direktors ar tiešiem lēmumiem iejaukties šī pārvaldnieka darbībā nevar. Bet mums ir speciālisti, kuri vērtē, vai pārvaldnieks ir rīkojas atbilstoši esošiem normatīviem aktiem. un Jūs varat saņemt departamenta vērtējumu un viedokli, kuram ir taisnība šajā strīdus jautājumā. Lūdzu, nāciet, rakstiet, zvaniet. Bet diemžēl šīm viedoklim ir tikai rekomendējošs raksturs, un, kamēr nav tiesas sprieduma, tikmēr pastāv iespēja strīdēties.

Otrais lielākais jautājumu loks, ar ko nodarbojas Apsaimniekošanas pārvalde, ir mājas pārvaldīšanas tiesību nodošana dzīvokļu īrniekiem. Ar pašu privatizāciju tiesības pārvaldīt māju dzīvokļus īpašniekiem nepāriet, ir jāveic ar speciālu procedūru. Šī procedūra noteikta Likumā „ Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”. Lai varat paši pārvaldīt māju, izvēlēties, kas būs pārvaldnieks, cik dabūsiet pārvaldniekam maksāt un kādi darbi pārvaldniekam būs jāveic. Jāizdara 2 lietas: jāsasauc dzīvokļu īrnieku kopsapulce un jāizvēlas vienu no diviem pārvaldības veidiem: dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai īpašniekiem noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar kādu fizisku vai juridisku personu. Apsaimniekošanas pārvaldes speciālisti, kuri nodarbojas ar tikai šiem jautājumiem, sniedz konsultācijas un palīdz no A līdz Z gan ar dibināšanas dokumentu sagatavošanu, gan ar konsultācijām un praktiskās pieredzes nodošanu. Pašlaik jau daudzas mājas ir nododas pārvaldīšanā. Kad izveidota sabiedrība vai noslēgts līgums, dzīvokļu īpašnieku pilnvarota personai ir jānāk uz departamentu un jāuzraksta pieteikums, ka dzīvokļu īpašnieki paši grib pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības. Izvērtējot, vai mājā ir Likumam atbilstoši apstākļi, tur ir vesela virkne nosacījumu, kuriem jābūt izpildītiem: gan cik jābūt privatizēto objektu skaitam, kādai jābūt sabiedrībai, kopsapulces dokumentu noformēšana. Un ja viss ir kārtībā, Mājokļu un Vides departaments nosūta visus dokumentus un materiālus Rīgas domes Īpašuma departamentam, kurš ir visas mājas bilances turētājs. Tiks pieņemts lēmums un māja nodota pārvaldīšana mājas īpašnieku sabiedrībai.

Trešais jautājumu loks ir ļoti smags, kurš ierodas pēdēja laikā – dzīvokļu īpašnieku attiecības ar zemes īpašniekiem, ja zeme atrodas uz citai personai piederošās zemes. Kāpēc šis ir tik grūts jautājums? Tāpēc, ka ir veikti grozījumi normatīvajos aktos un šobrīd dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašniekiem jāmaksā gan nomas maksa, gan īpašuma nodoklis, gan arī pievienotās vērtības nodoklis, jo zemes īpašnieks ir juridiska persona un nodarbojas ar saimniecisko darbību. Nav noslēpums, kā ir dažas juridiskas personas, kuras iepirka zemes ar mērķi iegūt lielu peļņu. Daudz palīdzēt mēs nevaram, jo likums ir tāds, kāds ir. Ja Satversmē jautājums ir skatīts un pieņemts, neko nevar izmainīt, kamēr kāds neuzņemsies iniciatīvu to izmanīt. Varam mājas pārvaldniekam sniegt konsultācijas jautājumos, ko viņam iesākt kā starpniekam starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem, lai viņš aizstāvētu dzīvokļu īpašnieku intereses. Mums ir datu bāze, kurā mēs redzam visu informāciju par nekustamo īpašumu un mūsu darbinieki nekad neatsakās apskatīt, kāda platība, kadastru vērtība ir Zemes grāmatā. Tad mēs kopā varam pieņemt kādu risinājumu.

Dzīvokļu pārvalde sniedz palīdzību iedzīvotāju dzīvokļu jautājumu risināšanā. Bet jārunā par tiesisko regulējumu: ir Likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, kas stājas spēkā 2002.gada 1. janvārī. Šajā likumā ir paredzēts, ka katra pašvaldība var noteikt papildinājumu likumam arī citu personu kategorijām, kurām saņemšana ir nepieciešama savas dzīves situācijas dēļ, jo tās ir ļoti atšķirīgas. Rīgas dome ir vienīgā no pašvaldībām, kas aktīvi seko visām situāciju izmaiņām, gan ekonomiskajā dzīvē valstī, gan pašu cilvēku dzīvē. Ja ir Saistošie noteikumi, tad viņi ir pieņemti un viņus nevar mainīt. Bet Rīgā veic izmaiņas tiem Saistošiem noteikumiem, kas šobrīd ir spēkā. Tie ir pagājuša gada 15.06 noteikumi Nr.80, ar kuriem var iepazīties RD departamenta mājas lapā. Šobrīd sākas darbs par jaunām izmaiņām Saistošajos noteikumos. Tā kā situācija mainās ļoti ātri un sava ikdienas darbā, saskaroties ar cilvēkiem, jūtam, kā viņiem ir nepieciešama palīdzība un kas Saistošajos noteikumos ir jāpamaina. Tātad, ja Jums rodas kādi priekšlikumi, Jūs varat rakstīt, jo šajā brīdi ir tāda situācija, kā mēs varam lūgt deputātus kaut ko mainīt un Saistošas noteikumos iekļaut kādu jaunu kategoriju, kuru Jūs esat pamanījuši Jūsu praksē.

Ja ir tiesas spriedums par parādu un izliek ģimeni, kura ir maznodrošināta, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni vai invalīdi, viennozīmīgi, ka katrai pašvaldībai jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanai. Tā likumā ir paredzēts, un pašvaldība nevar interpretēt citādāk. RD, ņemot vērā ekonomisko situāciju, iekļāva arī tādu personas kategoriju, kuri pazaudēja dzīvokļus kredītsaistību dēļ. Un, protams, palika tāda kategorija kā maznodrošinātās ģimenes ar bērniem un invalīdiem. Ja ir tāda situācija, ka ir paņemts kredīts, saistības nav iespējams izpildīt un dzīvoklis tomēr ir zaudēts, Rīga šajos gadījumos arī sniedz palīdzību. Vajag pieminēt, ka daudzi domā, ka likums ir atļaus pašvaldībai reģistrēt arī citas maznodrošināto kategorijas, un katra reģistrēta situācija ir individuāla. Bet diemžēl tā nav – tikai un vienīgi balstoties uz Saistošiem noteikumiem . Individuāli diemžēl neko reģistrēt mēs nevaram, jāparedz grozījumos saistošie noteikumi, un, ja kategorija būs paredzēta Saistošajos noteikumos, mēs varam arī šādiem cilvēkiem sniegt palīdzību.

Runājot par palīdzības veidiem: ir palīdzība dzīvokļa izīrēšanā, ir sociālā dzīvokļa izīrēšana, kas tomēr ir pavisam cits palīdzības veids. Palīdzību dzīvokļa pabalsta piešķiršanai sniedz pavisam cits departaments. Dzīvokļa apmaiņa kā palīdzības veids un dzīvokļa remonts ir paredzēti Likumā, bet Rīgā diemžēl tādu finansiālo līdzekļu nav un nekādi līdzekļi tam nav paredzēti.

Diskusijas dalībnieki uzdeva sekojošos jautājumus:

Cik ilgi jābūt pierakstītam Rīgā, lai saņemtu sociālo dzīvokli? – Likums par sociālajam dzīvokļiem ir ļoti vecs – pieņemts 1997.gadā, un paredzēti tikai maznodrošinātām ģimenēm, kuras izliktas par parādu. Ja cilvēks īrē pašvaldības dzīvokļl un grib pāriet no pašvaldības dzīvokļa uz sociālo, tajos laikos likumdevējs domāja, kā grūti maksāt par dzīvokli un par sociālajiem dzīvokļiem ir atvieglojumi. Trešā kategorija ir bāreņi, nevis bērni, kuri palika bez vecākiem, bet tikai bāreņi. Bet šajā vecajā likumā labs ir tas, ka katrai pašvaldībai ir tiesības izlemt kādas iedzīvotāju kategorijas var pretendēt uz dzīvokļa saņemšanu. Paredzētas ļoti daudzas kategorijas, kurās var reģistrēties. Populārākā kategorija ir, ja Rīgā ir deklarēta dzīves vieta pēdējos 5 gadus, ja cilvēks dzīvo patversmē, ja ir maznodrošināts, vai ir 1 vai 2.gr. invalīds vai pensionārs. Bet tas ir paredzēts atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem vai invalīdiem.

Bet kā atšķiras parasta dzīvokļa saņemšana no sociālā? – Tie, kuri ir Sociālajā reģistrā, saņem dzīvokļus 14 šobrīd esošajās mājās. Pārējās mājas ir parastas dzīvojamas mājas. Bet ir arī gadījumi, kad Likums atļauj piešķirt parasto dzīvokli arī esošiem sociālajā reģistrā. Tas ir situācijas, ja ģimenei vajag servisa dzīvokli, ja jāpielāgo attiecīgo dzīvoklis un jāparedz attiecīgs projekts, lai dzīvoklis būtu pielāgots.

Ja man ir invaliditāte un es negribu dzīvot sociālajā mājā, bet gribu dzīvot pašvaldības dzīvoklī, tas būs lētāk, nekā īrēt no kāda īpašnieka. – Nē, kā jau bija minēts, uz pašvaldības dzīvokļiem var pretendēt tikai tās kategorijas, kuras noteiktas Likumā – maznodrošinātie ar bērniem un iedzīvotāji no denacionalizētajām mājām. To nosaka Likuma nosacījumi parastajās dzīvojamās mājās. Bet papildus Likums atļauj šo normu papildināt katrai pašvaldībai. Rīga paplašina šo normu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuri audzina bērnu ar invaliditāti. Rindā pašlaik gaida 8 tūkstoši ģimeņu. Ja ir gadījums, kad viens no vecākiem ir invalīds un viņiem piedzimst bērns, var runāt par maiņu uz pašvaldības dzīvokli, jo sociālā māja nav īsti tā vieta, kur augt bērnam, jo tur pārsvarā dzīvo pensionāri un invalīdi. Šajā gadījumā vajag iet ar iesniegumu Vides un Mājokļa departamentu un lūgt izskatīt šo jautājumu.

Par sociālo māju apsaimniekošanu bieži nāca pretenzijas no pašiem iedzīvotājiem, un no 1. jūlija būs izmaiņas sociālo māju apsaimniekošanas kārtībā.

 

Sagatavoja Irina Parhomenko


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *